Brodequin - Instruments Of Torture (2000)
« previous entry | next entry »
Nov. 22nd, 2007 | 05:33
1. Spinning In Agony
2. Soothsayer
3. Ambrosia
4. The Virgin Of Nuremburg
5. Duke Of Exeter
6. Infested With Worms
7. Burnt In Effigy
8. Strappado
9. Hollow
10. Feast Of Flesh
Žanrs: Brutal Death Metal
Izdots: Pašizdots albums, 2000. gads
----------------------------------------
Viena no grupām, kura savā gaļradē ne tikai visu, kas tās ceļā nonācis, strukturāli un hierarhiski sadala pirmreizinātājos, bet arī dara to saturiski, vēsturiski, jēdzieniski pamatoti, atriebīgi, varaskāri, aizrautīgi.
Ir Viduslaiki ~13. gs sākums/vidus.
Plaši tiek praktizēts jaunradīts graindistu dzemdinošais baudījums vārdā Inkvizīcija, kuras laikā tiesājamo subjektu pakļāva fiziskām mokām, realizējot tā saucamo Dievišķo tiesu. Tās jēga, atzīšanās izspiešana, ir aptuveni tāda:
Tiesājamais (apsūdzēts par ķecerību, visbiežāk) neatzīst vainu? Metam cilvēku liesmās – ja viņš nedeg, iznāk ārā sveiks un vesels, tātad šis cilvēks runā taisnību, tātad Dievs ir ar viņu, tātad viņš ir attaisnojams.
Bet ja šis tur skraida, cepinās, ja viņa āda brakšķēdama atdalās no kauliem, ja šim uz uzkarsušā locekļa sametas augstas temperatūras iedarbībai raksturīgās čūlas, kurās iekšā ir starpšūnu šķidrums traumētās vietas dzesēšanai, un turklāt ja tās uzsprāgst, izsvaidot pa gaisu asiņu un starpšūnu, vārītu locekļa šūnu un audu gabalus, tātad šis ir atzīstams par vainīgu būt, un viņam būs turpināt caur liesmām un saviem vaidiem uzklausīt apvainojumus ķecerībā, lāstus, visas pārējās nejaucības, kuras izdvesa pūlis, kurš sanācis īpašā notikuma – Dievišķās tiesas skatīšanai. Viduslaiku graindkoristu bariņš tāds.
Bet ne vienmēr, protams, sodīja atklāti.
Atzīšanās tika izspiesta moku kambaros.
Ir tie paši fakin viduslaiki. Nu jau Inkvizīcijas pielietotā spīdzināšana ir pāvesta oficiāli atzīts atzīšanās izspiešanas veids Dievišķās tiesas ietvaros. Kāda nāvējoša mociņa uz kāda izvēlēta moku rīta, piemēram:
Sēdināja uz Jūdas krēsla līdz upura tūplis bija saplēsts gabalos un tas asiņodams liegi ieņēma piramīdas pamata formu, piepildīdams telpu ar asiņu, ķermeņa fluīdu, galvenokārt sūdu smaku, varbūt šajā aromātiskajā piedzīvojumā iejaucās arī kāda inkvizitora vēmeklis. Galu galā – tiek ražota dievišķa gore!
Pakļāva Zābaka (Brodequin) izsmalcinātajai mocībai – ap kājām uzsēja, nostiprināja konstrukciju, kuru vai nu vilka tik cieši, ka kauli lūzdami plēsa ādu, vai nu arī to pašu panāca elaganti dauzot ar kuvaldu! Protams, ka šeit ir tā pati fluīdu smaka, izņemot to sūdu smakas klātbūtni buķetē. Bet kas to lai zina. Es noteikt apdirstos, apmīztos, un ne tikai, kad manas kājas burtiski šķaidītu, kamēr mērgļi, kuri savākušies man apkārt, izspiež atzīšanos ķecerībā.
Jā, pamanīji jau, ka grupa nosaukumu ieguvusi tieši no šīs viduslaiku iekārtiņas – Franču zābaka. Pat noģībt nevar, jo tā ir velna viltība, lai spīdzinātais ķeceris nejustu sāpes! Ja noģībsti – tātad vainīgs, kropli, un mums paāātīk šķaidīt tavas kājas un klausīties šajā akustiskajā kliedzienu, latīņu valodas, kaulu brakšķēšanas, taisnošanās skaņās. Taisni vai kā mūzika graindkoristiem!
Vai vienkārši – neaizrāvās ar jaunradi, bet nostiprināja krēslā, ielika kājas važās, un ar karstu eļļu, ogļu palīdzību maigi kurināja tās. Pilnīgi sadzirdu čūkstēšanu!
Varbūt arī aiz rokām kāra pie spīdzināšanas telpas griestiem?
Rokas sasēja aiz muguras, kājām klāt pievienoja svarus un tad vilka ķermeni uz augšu. Plecu locītavās kauli zaudēja pieraksta vietu, protams.
Pievienoto svaru dēļ locītavas burtiski tika izārdītas. Izrāva kaulus no locītavu somiņām, un neapstājās. Varbūt turpināja līdz arī āda bija pušu un striķītī karājās rociņa vien – vai nu abas, vai viena – gan jau, ka gadījās abējādi.
Stiprākos upurus spīdzināja vēl krutāk ar šo pašu iekārtu – pievienoja ~100 kg pie kājām, uzvilka līdz griestiem, strauji laida lejā, un tad atkal satvēra stingri virvi, pirms upuris sasniedza zemi. Gravitācija un inerce – šie brīnumi acīm redzot labi bija apgūti.
Droši vien forši skanēja. Kaut kam līdzīgam brīvprātīgai locītavu krakšķināšanai – tai skaņai jābūt, tikai iespaidīgākai, un ar vokālu pavadījumu! Un tad vēl tā stieptās virves, koka, metāla, ādas plīšanas skaņa + atzīšanās izspiešanas mēģinājumi.
Varbūt tiem vienkārši ar uzkarsētiem dakšveidīgiem instrumentiem noplēsa ādu līdz viduklim, un tad upuris mira, ja tas tika sasniegts. Bet varbūt vienkārši paplēsa kaut kur kaut ko. Bet metode nav laba – atstāj redzamas pēdas par darīto.
Varbūt arī kailus sēdināja uz spaikota krēsla, virsū salika smagumus + dauzīja pa virsu ar sitamajiem instrumentiem + pielietoja papildus moku rīkus – kā adatainas īkšķu spailes, tos pašus ādas plēsējus, u.c., pēc izvēles.
Varbūt vienkārši noguldīja upuri virs vienas lietiņas, piesēja virves pie locekļiem un ar iekārtas palīdzību stiepa divos virzienos, līdz upuris plīsa gabalos.
Sodīja arī ar Ratu, ar galvaskausa šķaidāmiekārtu, ar citām spīdzināšanas iekārtām, par kurām varat palasīties te: http://www.exposingchristianity.com/Inq
Tematiski Brodequin ir tieši par augstākminēto – viduslaiku spīdzināšanas, atbilstošās iekārtas un paražas. Sasodīti pateicīgs temats Brutal Death Metal skaņām un saturam, un tieši šī tematika palīdz noturēt uzmanību pie grupas.
Savienojam tematiku kopā ar gārdzošo, necilvēcīgi zemo, dažkārt cietēja cienīgu (dziesmā Strappado sevišķi labi dzirdams) skaņu pilno growlu, abus savienojam ar nekad īsti nerimstošos, ultra ritmīgiem bungu rībieniem, kuri bieži vien izraisa WTF tīrradni ar savu skanējumu (visu cieņu bundziniekam), visus trīs savienojam ar ģitāras dažkārt barbariski vienkāršiem, bet nenormāli spārdošiem un sodošiem rifiem, beidzot pievienojam klāt vokālista spēlēto basģitāru, kuras skaņas ir biezas un pamatīgas kā uzkarsēts piķis, kurš ieēdas ādā, un mēs iegūstam paši savu inkvizīcijas atspulgu, kurš savā ceļā visus upurus anāli izdrāzīs, samals, sadalīs reizinātājos, nedomājot nedz par sekām, nedz par cilvēcisko. Nu gluži kā baznīcas uzsāktā inkvizīcija 13. gadsimtā.
Tikai cerēsim, ka šoreiz melnsvārču kauliem un audiem, gļotām tiks rotāti kambaru mūri!
Tāds nu ir Brodequin – ārkārtīgi saturīgs, tematiski bagāts, jaunu ienesošs, izcili ritmisks, saistošs, galu galā sadalošs Brutal Death Metal.
Tīrā bauda pārņem ikreiz dirdot šīs Slam BDM + hiperātra BDM skaņas. Abi gali (lēnie un ātrie) šiem brutālās taisnības, patiesības nesējiem padodas vienkārši izcili.
Nu, vienkārši īsti nevaru pateikt cik ļoti Inkvizīcijas cienīgi Brodequin lauž kaulus un spārda miesu, cik ļoti atplēš ādu un svin pār manu jēli tekošo miesu. Tas vienkārši ir jādzird!
Tikai jāņem vērā sekojoši nosacījumi: piekāst kaimiņus, pagriezt skaļāk. Vēl skaļāk. SKAĻĀK, es teicu!!! Un tad izbaudīsi kārtīgi šo absolūti gardo akustisko pērienu!
Kaut vai sāciet ar šīm, kuras arī atzīstu par absolūtiem šī albuma gore tīrradņiem:
Spinning In Agony
Duke Of Exeter
Infested With Worms
Burnt In Effegy
Hollow
u.c
P.S. Vēsturisko precizitāti negarantēju – viss minētais šeit vairāk vai mazāk ir izklaides nolūkos, tātad iepērt un labot mani varat droši
http://www.metal-archives.com/band.p
http://www.exposingchristianity.com/Inq