Diapozitīvs -

Šis taimlains ir sapists - tur šaubu nav. Un nereti iedomājos - vai man nebūtu daudz patīkamāk dzīvot pasaulē pirms kreistietības, jo tieši tā bija instruments, ar kuras aizbildinājumiem stulbi cilvēki ņēma zobenu un gāja tālus ceļus, lai iznīcinātu citādo. Un tas diemžēl ir perfekti izdevies.

Kad runājam par kultūrām, tad runājam par to mazumiņu, kas saglabājies no pagātnes. Kad runājam par tradīcijām - tad visbiežāk par mirušām. Ja runājam par identitāti, tad skat, kā vietējais letiņš bāž galvu gan tuksneša žurku, gan jeņķu dirsās un sauc to par progresu, par savu identitāti - osta sūdu smārdu un savas būtības lepni nezina - saknes nopuvušas, nāsīs sveša pļutka, asinis.

Brīžiem šo sev jautāju un neesmu līdz galam izpīpējis - labāk ir kā šodien, vai tā, kā bija vakar?
Atbilde droši vien kā vienmēr - sarežģīti. Viss ir sarežģīti. Jo industriālajai revolūcijai ir savs labums, zinātnes sasniegumiem - arī, protams. Un savs labums ir tautu tradīcijām, kurās ieaustas lietas tūkstošiem gadu senas, kas rādās svaigas zinātnei, kad pieķeras to pētniecībai. Taču - vai bez kultūru un citādā iznīcināšanas šos pašus labumus nevarētu baudīt šodien?

Reku izcils pavārs skaisti gatavo meksikāņu ēdienus. Tās virtuves avots - mezoamerikas kultūras, kuras kreistietība iznīcināja. Tā piesta ir ar tik seniem vaibiem, ka man to brutāli gribas sev! Mūsu tirgū pieejamas tikai tādas, kas izskatās pēc laboratoriju piederumiem, nevis virtuves trauka :)


Konservatīvie lohi - tie ņem zobenus rokās un iet slaktēt kaimiņus, aizbildinoties ar māņiem - iebiedētas žurkas un nekas vairāk.
Kas vēl jauns pasaulē?