SH2 demake OST - vēlreiz paklausījos
Dec. 31st, 2025 | 03:08
Kas: : disfigurator
Silent Hill savulaik izcēlās kā viena no pirmajām spēlēm ar spēcīgu pilnas kvalitātes abstraktu (dominējošie žanri: Dark Ambient/Industrial/Experimental/Trip-Hop)
Otrā spēles daļa jau bija skaņā ne tik piķa melna un līdz ar spēles saturu - vilka vairāk uz melanholiju/introspekciju. Trešā - atgriežas pie pirmās daļas tumsas un ceturtā - kaut kur ap 2. un 3. esenci vandās un diezgan sekmīgi, ārkārtīgi eksperimentāli noslēdz visu pasākumu. Visas pārējās daļas, kuras netaisīja oriģinālie autori - vērts vien tik, cik tās lietiņas, kuras nāk no vietas, kas kaķim zem astes, manuprāt. Mākslinieki un to rokraksti ir svarīgi beigu galā.
Un tad iznāk oriģinālo autoru netaisīts SH2 rimeiks.
Tas man vienaldzīgs, bet, klausoties jauno OST, kaut kā neignorējas to slavinošie komentāri, kas mani izbrīna. Nav jau tā, ka es gribētu, lai visiem patīk tas, kas patīk man, bet nu - no rimeika principā es gaidītu vairāk to elementu, kas spēles skaņu pirmām kārtām definēja, nevis atkāpes no tā. T.i., gaidīju vairāk Industrijas, vairāk Dark Ambient, vairāk abstrakcijas, tumšāk.
Bet nē, psiholoģiskais te atšķaidīts ar spiešanu uz tradicionālu instrumentāciju - tā vietā, lai stiprinātu identitāti, jaunais OST bieži skan pēc citām spēlēm, pat seriāliem. Identitātes zudums, tam piemērojoties mOdERNajAi AuDiEnCEI - gaišāk, mīkstāk un saudzīgāk. Tumsas vietā stīgas, vokāli un jā, komentos daži izmet: sounds like Metro, like Chernobyl, like The Last Of Us, like Forbidden Siren, like X and Y. Identitātes zudums, pielāgojoties plašam patēriņam.
Nepatīk, ka tā dara.
Identitātes stiprināšanas vietā to atšķaida un tad atšķaidītais dzēriens aizvieto oriģinālu... Uztaisa to tādu ne pārāk izteiktu, ne pārāk aizvainojošu, pārsaldina - piemēro pasaules blondīnēm.
P.S.
Huļi "Veselības dzēriens" ir tik briesmīgi salds?