Sūrreālisms - Par mīlestību un citiem dēmoniem

Ak, jā, pagājušajā nedēļas nogalē izlasīju šo spēcīgās un brīvi plūstošās, epitetiem un dažnedažādiem terminiem bagātās valodas piesātināto Gabriela Garsija Markesa garadarbu, kurš tiecas tīkamā manierē savietot grotesku, tumšu fikciju ar vēstures skarbo plecu, uzburot absolūti reālistiskus notikumus, vides un ainas, papildus piedāvājot dažādus saraustītus, bet kontekstā saistītus ceļojumus dažādos sava darba laikos - saskatāmas visai nelineāra plūduma pēdas. Bet visa darba mugurkauls - mīlestība: nevainīga, dvēseliska, pacilājoša, dievinoša, lolojoša, uzupurējoša un graciozi dievišķa. Tāda, kuru var nosaukt par tādu vērtību saturošu, kuras mūsdienās daži apvieno ar terminu "Gotisks".

Nevienu pašu grāmatu nebiju izlasījis kādus, hmm, 5-7 gadus, ja nemaldos. Varbūt nedaudz vairāk. Savā mūžā esmu izlasījis ne vairāk kā ~5-10 grāmatu. Tā ka šīs darba saturs viennozīmīgi apliecina to, ka tā ir saistoša lasāmviela, jo noturēja mani (profesionālu grāmatu nelasītāju) pie sevis kādu 10 stundu garumā. Patiesību sakot, grāmatas vilinājums bija lielāks par videospēļu vilinājumu. Bet to es skaidroju ar ko pavisam vienkāršu - biju noguris no spēlēšanās un gribēju ko citu (ha, šis skaidrojums ir trausls).

Pēc grāmatas izlasīšanas secinājums bija man viens: sasodīti labi, ka neesmu baznīcēns un ka mīlestību lieku priekšā itvisām citām garīgi fiziskajām vērtībām un vērtību skalai kā tādai.