Sūrreālisms - Stundas pētījums: Valstij Civilās aizsargbūves (patvertnes) nevajag

Civilās aizsardzības likuma 2.pants
2. Likuma mērķis. Likuma mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.

LR Ministru kabineta sēdes protokola Nr.76 37.§ Par civilās aizsardzības aizsargbūvju turpmāko izmantošanu 2. punkts
2. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietverto atbalstīto risinājumu par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas, Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus par turpmāko rīcību ar katru minēto objektu grupu. (M.Segliņš, A.Pencis, I.Godmanis), 2008. gada 28. oktobrī

Viss ir ļoti vienkārši: Ministru kabinetam (valstij) pieklīda atskārsme, ka valstī esošās 311 patvertnes nav ekonomiski un sociāli izdevīgas. Tika sastādīts informatīvais ziņojums, kura ietvaros tika lēsts, ka 288 patvertņu (to, kuru atjaunošana būtu izdevīgāka) atjaunošana maksātu 7029575 naudiņas (a) valsts iestādēm - Ls 1 543 560; b) pašvaldību iestādēm – Ls 1033942; c) komersantiem – Ls 4452072) un ikgadējā 288 patvertņu uzturēšana maksātu 1375865 naudiņas. Pamatojoties uz šo ziņojumu tika izdarīti grozījumi vairākos normatīvos aktos, kuros bija paredzēts, ka par CA aizsargbūvēm gādā valsts. Grozījumus izskatīja, akceptēja un izsludināja un kopš 2009.gada 30.jūlija likuma „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (stājas spēkā ar 2009.gada 13.augustu) valsts vairs negādā par šīm būvēm. Starp rindām vai virs tām runā realitāte, protams – par tām netika gādāts arī kopš ~1994. gada, kad tās tika pārņemtas – citādi to tehniskais stāvoklis būtu pavisam citāds. Tātad, valsts domā, ka šīs būves nav lietderīgas, jo prasa čupām piķa un iegūtais (saglabātais) resurss pasargātu tikai nenozīmīgos 5% valsts iedzīvotāju. Visu 311 patvertņu demontāžas izmaksas ir 197661 Ls (valsts maksā 338888; pašvaldības 177146; komersanti 681627 Ls). Izmaksas lēstas uz 2008. gada 23. septembri. Tagad Civilās aizsardzības likums nosaka vien to, ka CA ir jāmāca; pašvaldībām ir jāizstrādā CA plāni; jāveido trauksmes izziņošanas sistēma un teju visi uzdevumi ir deleģēti VUGD, un sūdu gadījumā spēsim vien tik, cik evakuēties uz drošāku vietu. A ja visa Latvija?



9.pants. Pašvaldību uzdevumi un tiesības
(3) Pašvaldību tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas: 2) ņemot vērā teritoriālās attīstības plānus un apzinātos apdraudējumus, izstrādāt civilās aizsardzības papilduzdevumus (tai skaitā par civilās aizsardzības aizsargbūvēm) attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem komersantiem.

10.pants. Komersantu uzdevumi un tiesības
(2) Komersantiem, kuru objekti atbilstoši šā likuma 17.pantam uzskatāmi par paaugstinātas bīstamības objektiem, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādi uzdevumi: 1) organizēt un veikt preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus komersanta objekta teritorijā, kā arī uzturēt gatavībā resursus (tai skaitā civilās aizsardzības aizsargbūves un individuālos aizsardzības līdzekļus), kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā;

13.pants. Civilās aizsardzības plānošana
(3) Juridiskās un fiziskās personas bez maksas sniedz informāciju civilās aizsardzības jomā, lai nodrošinātu civilās aizsardzības plānošanu darbībai katastrofu gadījumos (riska avoti objektā, ārējie apdraudējumi, bīstamo vielu daudzums objektā, bīstamo vielu raksturojums, bīstamo vielu noplūdes apjomi avārijas gadījumā, kaitīgās iedarbības izplatības parametri, objekta apziņošanas un trauksmes sistēma, civilās aizsardzības aizsargbūves, objekta rīcībā esošie resursi, kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā, plānotie un veiktie preventīvie un gatavības pasākumi, plānotie reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, notikušās mācības, civilās aizsardzības vienības, dati par objektā notikušajām avārijām).

14.pants. Civilās aizsardzības aizsargbūves
(1) Iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofas postošajiem faktoriem, kā arī tajos gadījumos, kad noticis militārs iebrukums vai sācies karš, izmanto civilās aizsardzības aizsargbūves vai citas attiecīgajam katastrofas veidam pielāgotas būves.
(2) Civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Tātad, rūpes par šīm būvēm nodotas to rīcībā, kuru īpašumos tās ir (tās nav nodotas privatizācijai – īpašumtiesības īsti nevienam nepieder, nav nostiprinātas zemesgrāmatās) – tie ar tām var darīt dajebko, kaut vai rīt demontēt un atstāt Latviju bez potenciālajam UE tūrismam veltījamiem CA būvju resursiem – šī ideja ir apelējama pie tiem, kuru īpašumos tās atrodas.

P.S. Interesants ir CA likuma 7. panta 7. punkts: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumi un tiesības 7) izveidot un uzturēt datubāzi par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem (tai skaitā par kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem), kā arī par paaugstinātas bīstamības objektiem. Interesanti, kas šiem tur uzkrāts – kādu niecību šie dati rāda par LR CA?

P.P.S. Jums skolā un/vai darbavietā māca CA?