dii's Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 17 friends' journal entries.

    Wednesday, August 19th, 2026
    dienasgramata
    12:38a
    no sarunas ar ChatGPT:

    (es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

    - Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

    - Es nezināju. 😄
    Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju
    Tuesday, August 18th, 2026
    lavendera
    4:59p
    dārzkopības eksperimenti
    baltos patisonus nākamreiz neaudzēšu, dzeltenos jā, bet jāpieskata laikus apraut ziedus, lai nepūst
    gurķi ir beigušies, bet melotrijas to vietā varen labas
    jaunnopirktās paprikas glītas, bet tikai pa vienai vai divām uz stāda
    pastinaki neizdīga
    puravi tieviņi
    selerijas tiek bāztas visos salātos (nevaru saprast, kuras skaitās kātu selerijas, kuras sakņu, jo abām stublāji tagad tādi koksnaini, tikai vienām resnāki, otrām tievāki), noteikti nākamreiz nebūs tik daudz, to vietā salātus
    kavbūži vēl nav pagaršoti
    divkrāsu tomāti labi, gan dzeltensarkanie, gan melnsarkanie
    mēnešzemenes man patīk, tikai ne dzeltenās
    Vilibalža kazenēm viena kupli ziedēja, bet apkalta un nenoražoja, viena izauga gara un neziedēja, viena nokalta, bet no saknes izdzina jaunu dzinumu. Ogu nav.
    maziņie pipariņi bija tomēr jātur siltumnīcā, jo, ārā iznesti, Latvijas vasaru diez cik labi nepacieš (iznesu uz to karstuma periodu un tur tad viņi stāvēja. ārā. jūtas abižoti)
    vīnogām šogad lapsenes vēl nav uzbrukušas, maisiņus nemaucu
    dzeltenā plūme ražo, augļi nebirst, gatavi sapūst turpat kokā
    ābelēm uzlaidu trihogrammas vienu reizi, vajadzētu vēl, bet tagad lietus nedēļa
    sviesta pupas stiepjas gar sienu, kur kādreiz bija vīnstīgas, līdz pašam jumtam
    reāli to visu nav iespējams noēst
    Sunday, August 16th, 2026
    gailis
    10:04p
    mans horoskops
    ir ragains lops
    no nezin' kādas
    planētas
    viņš nastu nes
    uz muguras
    pa dubļiem priecīgs
    reizēm beigts
    martcore
    8:02p
    turpinot par basketu
    visus ar u-16 eiropas zeltu
    bendžamins jānis beruē būs nākamais dievzemītes vienradzis un nīlzirgs
    uz priekšu, čuvak
    protams, ka ir nedaudz priekšlaicīgi likt tādas cerības uz jauno 15-gadīgo paaudzi, taču būsim godīgi - tādas mums vēl nav bijis, tikai atsevišķi spēlētāji
    virginia_rabbit
    12:49p
    īsi par mākslu un sūdu
    RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
    neatšķiras no mākslas radīšanas?
    Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
    pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
    RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
    Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
    par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
    savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
    salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
    RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
    Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
    un māksla diezgan cieši saistītas.
    RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
    darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
    Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
    domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
    tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
    sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.
    Friday, August 14th, 2026
    dienasgramata
    9:39a
    Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
    Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
    Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini.
    Thursday, August 13th, 2026
    putnupr
    11:53a
    Tomēr svīres vēl te
    dienasgramata
    10:06a
    Par ko es runāju ar ChatGPT
    Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?

    ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
    Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
    neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
    iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
    Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
    Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
    Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
    Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
    Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
    Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
    Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju.
    Wednesday, August 12th, 2026
    putnupr
    4:45p
    Saules aptumsuma dziesma

    https://youtu.be/hynu6z86d-I
    putnupr
    10:00a
    Svīres prom līdz pavasarim
    lavendera
    9:23a
    Ministru prezprezidents
    (LETA)
    Sunday, August 9th, 2026
    martcore
    4:21p
    gaišās cirtas lido pār parketu (c)
    rasistiskie gāganu gari WNBA (sieviešu baskets, ja kās nezin) pieņem aizvien resnākus apmērus
    pēc posta kaut kur instagramā par to, ka baltās meičas laukumā vienkārši dauza - tas ir par indiānas "fever", keitlimu klārku un sofiju kaningemu (esmu gan kluba, gan sofijas individuāli atbalstītājs) atskanēja reakcija RACISM RACISM RACISM bez jebkādiem tālākiem paskaidrojumiem, a kas īsti nav tā

    tagad čikāgas dižona karingtone pēc tam, kad viņu palūdza nahuj pamest pludmali pēc kontakta ar kaningemu, raksta tviterī WHITE PRIVILEGE, nopietni, bļ

    Saturday, August 8th, 2026
    putnupr
    12:21a
    Gandrīz visu mūžu esam pieaugušie, bet visu laiku domājam vai atceramies bērnību
    Friday, August 7th, 2026
    gailis
    11:12a
    ilūzijas muzejā
    visa mīla
    mauzolejā
    ceļš uz tevi
    kapenes
    ceļš uz mani
    tur
    zem zemes
    dienasgramata
    9:41a
    TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu.
    putnupr
    9:15a
    Pirms 20 gadiem vakar rakstu šādi:

    "Augusts 6., 2006

    13:05
    beigās visi domā, ka es domāju tieši par viņu.
    bija labi. tur bija labi, un tur arī bija labi.
    gan tur, kur indīgas ogas pie mikrofona, gan tur, kur uz melnās grīdas izkaisītas rozes un pie sienām eņģeļi.
    galvā zvārgulētāji, viena plate tiek nomainīta ar nākamo. un tā ik pa laikam.
    sāļais vējš matos iesējies, izmazgāt žēl.
    tikai žēl, ka ar netīriem matiem var sasmērēt debesis.
    es nedomāju par tevi, arī par tevi nē. esmu miegā"
    Thursday, August 6th, 2026
    dienasgramata
    3:19p
    No reklāmas pieturā: “Trešai daļai cilvēku trombi veidojas bez acīmredzama iemesla.”
About Sviesta Ciba