*Di_wine*

Var jau gari un plasi diskutēt, kas ir tautība, nacionalitāte, patriotisms, pilsonība.... Un man šķiet, ka piederība kādai valstij nav tikai pase un tiesības vēlēt vai valodas perfektas zināšanas.
Es to zinu labi, tb valodu, bet termins patriotisms manī izraisa smīnu. Nav motivācijas.
Piederība pie valsts, valsts mīlestība, patriotisms - tās ir vairāk sajūtas sirdī.
Tie, kas ir jau dzimuši citā valstī - valodu iemācīsies un varbūt pat atbrauks šurp apciemot vecāku dzimteni, bet viņu dzimtene jau ir cita.
Principā globalizācijas laikā mazās tautas un valstis, kur nav spēcīgas politikas, kas cīnās par iedzīvotāju, pilsoņu tiesībām, labklājību un gaišu nākotni, ir apdraudētas, kas ir tikai loģiski. Robežas vaļā, un cilvēks meklē, kur ir labāk dzīvot, kad paša zemē skābeklis tiek nogriezts.
Kā Šlesers pateica tai intervijā laikrakstam "Laiks" - lai taču brauc prom! Tāda attieksme, tāds process, un nekas to neapturēs.