Tik mīlīgi - tikko pavēru durvis uz terasi, lai ielaistu svaigu gaisu, un skatos, ka zem galda laukā sēž mans mērkaķis! Nezinu, kas par lietu, jo viņš manu paiku vairs neēd, viņa vietā nāk kaķis ēst. Bet šonakt nenormāls vējš, varbūt centās kā patverties. Ienāku atpakaļ istabā, durvis palikušas vaļā, un pārbailīgais mērkaķis uzmanīgi kāpj pār slieksni un sāk ošņāt tuvākos stūrus. Domāju, man jau nav žēl, lai nāk tik iekšā un nakšņo, bet šis jau bailīgs bez gala. Drīz vien izgāja laukā un pazuda vējā un tumsā. Dīvains viņš. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |