Gadās tā, ka virspusēji zini kādu dziedātāju vai ansambli, taču nekad neesi tā īsti viņos klausījies līdz brīdim, kad viņu mūzika nobrūk pār tavu galvu kā izpuvuši bēniņi un tu nodomā: kā, nu KĀ es varēju nodzīvot mūžu bez šī? Man tā vakar gadījās ar Cocteau Twins.

Gaidu, kad beigsies kovīdijs, lai visi mani draudziņi varētu nākt pie manis piepist sejas un pīpēt ūdenspīpi kā pamatskolnieki savās pirmajās nopietnajās ballītēs, mēs liksim skaļu mūziku jūtūbē, izbesīsim kaimiņus un cits citam pieskarsimies.