Sociofobija, sveika, mana mīļā, kā man tevis pietrūka – Aristotelis my ass, es tomēr eju studēt, ibio rio, nevis tikt uzreiz un piespiedu kārtā saliedēta ar tonnām nepazīstamu pilsoņu, dāsni apdvesta ar komandas garu vai ko tik ne, un vēl jo mazāk es vēlos barā ar citiem jauniesauktajiem skraidīt pa sporta laukumu, kamēr uz to noraugās skolas laiku pāridarītājs – nu i nah, beibes, jūs tur arī bez manis tiksiet galā.
No medicīnas pārbaudēm esmu iznākusi ārā darbam derīga un vesela kā kosmonauts, jau rīt jāpievēršas akadēmiskajām nedienām, trešdien jānokapā pirmo nopietno maiņu jaunajā, uzlabotajā darbā (ak, tavu priecīgo dienu, nekur prom no apkalpojošās sfēras neesmu tikusi), un neraugoties uz to, ka esmu iedzīvojusies persistējošā īgnumā, nepamet sajūta, ka this is the time of my life – viss ir, viss notiek.