Ak, korporācija, Y U NO pay salaries - es saprotu, ka jūsu vienīgās rūpes ir arvien jauni klientu/darbinieku drāšanas mehānismi un piektdiena ir brīdis, kad jātriec savas speķainās pakaļas uz mājām jau pusdienlaikā, nevis jānoņemas ar galu savilkšanu un algu pārskaitīšanu saviem minjoniem, bet bitch please, ir pirmdiena, man ir nemaksāti rēķini un neēdusi ģimene, velnsparāvis, es vergoju kā nēģeris, atsakoties no izglītības, miega un jau tā neesošās sociālās dzīves, bet jūs man maksāsiet manas smirdīgās kapeikas tad, kad jūs gribēsiet, o nē, beibes, jūs vēl redzēsiet кузькину мать [tagad, kad esmu kļuvusi par praktiski vienīgo ģimenes apgādnieci, varbūt man būtu jāsāk nēsāt sievu sitamo kreklu, tas izceltu manu statusu].