Šodien mazliet par patērēšanu, dārgie patērētāji: visu savu mūžu esmu tā vai citādi pavadījusi Imantā [dzīvojusi, izglītojusies, tamlīdzīgi], un man kā turienes iedzimtajai taisni vai sāp tas, kas ir sastrādāts uz Kurzemes prospekta - it kā nepietiktu ar jau aizlaikos uzbūvēto Maximas šķūni [tajā vietā kādreiz auga bērzi, ibio], gada sākumā pie krustojuma ar Jūrmalas gatvi tika nopostīta lieliska pastaigu vieta un tās vietā uzbliezts gigantisks Rimi, burtiski pirms pāris nedēļām turpat blakus vecajā radiorūpnīcā ievācās Prisma [neizskatās, ka abos iepriekšminētajos veikalos kāds vispār ikdienā iepērkas, bet galvenais jau bija uzcelt, vai ne], taču kronis visam būs šobrīd būvniecības stadijā esošais McDonalds, ietūcīts starp Maximu un Prismu - protams, es arī esmu vidējais statistiskais patērētājs, es neesmu viena no alternatīvajām sojas ēdājām, kas nekad mūžā nespers kāju veikalā, kura platība pārsniedz 20 m², man nav ne mazākās nojēgas par biznesu un peļņu, infrastruktūru vajag attīstīt arī mikrorajonos un 'pastāvēs, kas pārmainīsies' [© Rainis], bet varbūt nav ko pisties, dārgie infrastruktūras attīstītāji, aizbūvēsim visu lielo, garo ielu līdz pat otram galam, pārdēvēsim Kurzemes prospektu par Peļņas prospektu un dzīvosim, cepuri kuldami [cepuri sākumā iegādāsimies kādā no tur izvietotajiem veikaliem, protams, tā lai pa skaisto].
Otra lieta: mana māte [kaut gan šeit stāsta varonim nav nozīmes] strādā milzīgā preču izplatīšanas firmā, kas izpletusi taustekļus pār visām trim Baltijas valstīm, preču klāsts ir šķietami bezgalīgs, un tiklīdz sortimentā parādās jauns produkts, vēl gluži silts no konveijera, firmas darbinieki tiek sasaukti uz sapulci, kurā nepieklājīgi dāsni atalgoti preču, reklāmas, tiešā/netiešā mārketinga un velnsviņzin kādi speciālisti iepazīstina parastos mirstīgos ar jaunā produkta īpašībām, plusiem un mīnusiem, pārākumu par iepriekšējiem produkta variantiem un tamlīdzīgi. Nu lūk, ja vēl jaunu kečupa garšu vai vēl jestrāku bifidobaktēriju komplektu dzeramajā jogurtā var saprast, tad pirms pāris dienām pasaule tiek iepazīstināta ar jaunāko tualetes papīra paaudzi, bezmaz vai Papīrs 3.0 un kaut kas teju vai uz nanotehnoloģiju pusi [atskan fanfaras, publika ceļas kājās] - šī papīra ruļļa serdīti tu DRĪKSTI mest podā, kur tā izšķīdīs, ALELUJA, VAIRS NEKĀDAS ROKAS PASTIEPŠANAS LĪDZ MISKASTEI!!! [publikas ekstāze sasniedz orgasmiskus apmērus, ražotāja pārstāvji tiek no telpas iznesti uz rokām.]