Atradu savu šīssezonas liktenīgo žaketi, hooray, now I'm completed in each and every way - jā, patērētāji, neglītais pīlēns ar visu savu peldētneprasmi tomēr ir izkārpījies no kompleksu žampas un sapratis, ka ir sieviete, turklāt tīri pieklājīga.
Pamodos neparasti izgulējusies, vēlāk izlīdu pagalmā iekurbulēt vāģi un paelpot svaigu gaisu, attālā baznīca klusām rībināja dievkalpojuma zvanus un tad kā ar mietu pa galvu nāca atskārsme, ka es joprojām nekur nerodu sev mieru un visi priekšstati par to ir mānīgi - sasodīts, pat sarkanmatainā dāma, kura viennakt sēdēja man pretī pēdējā vilcienā uz Rīgu, norādīja, ka ir vienkārši jādzīvo tālāk, bet kā tad tu padzīvosi, man varbūt vajadzētu izpildīties kā tādai filmas varonei, kas aizbrauc izvēdināt galvu uz kādu eksotisku zemi un atrod tur bezmaz vai pašu dzīves jēgu. Ai [Adobe Illustrator], ne jau par to ir stāsts - būšu ļoti sieviete, uzvārīšu balto tēju, varbūt atkorķēšu kādu taras vienību, pieķeršos nododamajiem darbiem, uztaisīšu ekselentākās pusdienas visā 8. dzīvokļa vēsturē un gan jau, gan jau.