Man nepatīk staigāt pa izstādēm kopā ar kursabiedriem - lai gan jaukākus biedrus grūti vēlēties, izstāžu zālēs viņi manī rada kaut kādu neizskaidrojamu diskomfortu [toties patīkami, ja galerijas durvis atver pats darbu autors, izstādei uzreiz nāk klāt pluspunktiņš], bet ne jau par to ir stāsts. Dienas paiet strādājot un plānojot gaidāmos svētkus, vēlmītes nomaina viena otru, taču šobrīd gribētos iedzert, izmest kaķi no gultas, izgulēties un ieviest sev kādu, kurš on a daily basis noglaudītu manu sāpošo, no sēdēšanas pie galda absolūti sabendēto muguru. Eh. Teorētiski šovakar vajadzētu iet pie L. un visu nakti skatīties filmas [filmu skatīšanās ar viņu ir teju vai labākā iespējamā lieta, ko darīt naktī, patiešām], taču diez vai man tas būs pa spēkam, es joprojām līdz nemaņai pārgurusi, mūžam neizgulējusies sieviete, kurai ar 7 stundām miega ir stipri par īsu.
Dzīvojieties, patērētāji.