Izniekoju vakardienu gleznotavā, līdz vēlai naktij mālējot pudelēm fonu un runājoties ar dāmām, dziedot visādas senaizmirstas dziesmas un vienkārši baudot patīkamo sabiedrību [lūk, kā dāmas piemin, tā dāmas klāt, pirms brīža man piezvanīja L. un ļoti priecīgos toņos stāstīja par to, ka nupat ir savos gados pirmoreiz mūžā tikusi pie protokola, dullā muša].
Aizrunāju vietu savam saviesīgajam novembra vakaram, damn, nekad mūžā neesmu svinējusi dzimšanas dienas - šo gan laikam vajadzēs, galu galā cik tad ilgi es antisocializēšos pa mājām [un turklāt man iestāsies legal age, sasodīts, sieviet, ne jau katru dienu tev kļūst dārgāki ārsta pakalpojumi!]. Eh. Būs jāsāk pamazītiņām gatavoties, atlasīt mūziku, piemeklēt dzērienus ar izsmalcinātu zaceni klāt un visbeidzot sastādīt ielūdzamo personu listi, kas laikam sagādās vislielākās mocības, šķiet, ka būs jāsadala jau tā nelielo labcilvēku loku 3 daļās - tie, kurus es gribu redzēt un ielūgšu, tie, kurus ne sevišķi gribu redzēt, taču labais tonis prasa ielūgt, un visbeidzot tie, kurus gribu redzēt, taču diez vai viņi grib redzēt mani [ar šiem būs vistraģiskāk, noturēties nepiezvanījušai un visos iespējamos veidos likties mierā, kuš kuš].
Dzīvojieties, pilsoņi, ķimerējiet Briedim vizītkartes un ejiet gulēt vēlu.