Ja redz trīsreiz vienu un to pašu sapni, tas piepildoties - tie labie sapņi jau tāpat ir tikai vienā eksemplārā, taču, ja tas tā patiešām ir, tad es nebrīnos, kāpēc mani tik bieži piemeklē visādi stulbi notikumi un kāpēc mūža galvenā vadlīnija tik bieži iet через жопу, lai neteiktu vairāk. Eh. Šķiet, ka būšu atklājusi to optimālo gulētiešanas brīdi, tas ir tad, kad acis paliek sarkanas, miegs uzreiz ir tik brīnišķīgi dziļš, pamosties ir patīkami un sajūta tāda, kā caurām naktīm planšetes līmējot, velnsparāvis, drīz jau arī RAVs atsāksies ar visiem 3. kursa jaukumiem - dzīvošana gleznotavā līdz vēlai naktij, pusdienās kofeīns visās tā izpausmēs un sūda nocenotie salāti no Maximas pāri ielai, miega trūkums organismā un naktis iztērētas, līdz pat rītam kaut ko taisot un pārtaisot. Varbūt darbaholisms ir atgriezies, taču īstenībā pat mazliet gribās to visu, savādāk drusciņ garlaicīgi kļūst [lai gan tā izteikties būtu nesmuki, šī ir bijusi varbūt pat skaistākā vasara, kādu esmu piedzīvojusi].
Patreiz skanošā dziesma ir mana šībrīža vājība [paldies, atheist, ka aizpildi Current Music ailīti].