Man joprojām ir Cilvēka Plotera cienīgi apgriezieni, vismaz kaut kāds labums no tā visa [neviens cits mazohists nevarētu izgriezt savu portretu 10x10 cm līmplēves skrandā, haha], drēbju veikals aplaimoja mani ar lina kreklu, un par liniem runājot, derētu aizkulties līdz tiem Pabažiem vai vismaz Carnikavai, tā arī nav tur būts - es vispār gandrīz nekur neesmu bijusi, arī aiz LV robežas ne, bet man jau nekad nekas nav kā pie cilvēkiem, tas ir pašsaprotami.

Akjēzusmarijasvētādievmāte, pēc kuras piecgades es vienreiz beigšu sevi bendēt nost?