Zommere izsauc mani uz strīpas pašā nodarbības vidū, uz darbu atrādīšanu - lieki piebilst, ka es nosirmoju vismaz trīsreiz un pa ceļam uz turieni jau metu krustus, taču šī savā asinssarkanajā kabinetā vienkārši rij šokolādi un līdz ar visu tur sanākušo pasniedzēju konsīliju apgalvo, ka man ir labi darbi - tā vien šķiet, ka viņai ir pārgājis klimakss, jo visas šīs Liepājas ķēpas laikā viņa nav teikusi nevienu pašu 'pārtaisi, uztaisi, paņem citu, uzskicē, padomā vēl, tev tas ir mācīts, nošaujies, pakaries, ko tu šajā iestādē vispār dari'. Dzīve iet uz augšu.