Man patīk doties mājās tad, kad ir tumšs, skatīties, kā pilsētas gaismiņas atspīd pret slapjo asfaltu. Lights will guide you home. Šķiet, ka šī nakts paies lietišķās grafikas zīmē, tāpat kā visas pārējās - 'es biju pārcilvēks, tāds pats kā miljoniem citu', varbūt tieši tāpēc šie astoņi vārdi rotās manu otro planšeti, kuru ceturtdien jākar pie sienas kopā ar vēl divām. Eh, skolas rutīna, un neraugoties uz to, ka manas stalkinga prasmes reizēm mēdz mani pamatīgi šokēt un izbrīnīt, vesela gada laikā vēl neesmu izskaitļojusi to apburošo būtni ar skaistajām rokām, kura šodien lasīja Markesu, par grāmatzīmi lietoja nelielu žūksnīti dažāda kalibra lapiņu un malkoja šķīstošo paciņkafiju no ēdnīcas caurspīdīgās krūzītes.
Rokas kļuvušas neparasti jūtīgas pret visu iespējamo, un mani pirksti ir mūžīgi nosaluši, 'руки холодные, хаир пушистый.' Šodien vieni citāti vien, bet tas jau piedienas.