Biju nupat pie Maijas, radīt diletantisku līmpapīrmākslu un tas bija jauki, nudien, tā sirsnīgi. Rīta saules piespīdēts Anniņmuižas bulvāris un Beirut skaņas ausīs tik ideāli sader, ak. Iekšās tie labie murmuļtaureņi atkal plosās, tā saldsērīgi patīkami, un varbūt drīz atkal lūzīšu - sāku jau pierast pie sava lūstošā stāvokļa. Sēžu virtuvē un lasu Ziedoni, skan Daksis un es jūtu sevi patīkami plīstam pa vīlītēm - jocīgi, un tomēr.