Manuprāt, šis būs dusmīgs ieraksts, viens no retajiem dusmīgajiem ierakstiem, galvenokārt dēļ klimaksainajiem pasniedzējiem, kuri paši nezin, ko grib un vai vispār grib, tāpēc šodien es lamājos visādos sliktos vārdos, dauzu durvis un laužu nabaga nevainīgās mēbeles. Vēderā kautkas skrāpējas, un vispār man salst ar visu manu silto kreklu, kurš jau labu laiku ir viss vienos vienīgos tušas pleķos un vairs nav nesams tautās, jo man vienmēr ir slinkums rakties savā bardakā tik dziļi, lai atrastu lupatiņu vai ko tādu - bet kāds šis krekls bija kādreiz, ehh, otra zīmīgākā lieta manā knapajā garderobē, ar kuras saturu var apģērbt labi ja puscilvēku, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka man nekad nav tā īsti paticis sev pirkt apģērbu, visa tā piemērīšana un ilgā vēršanās spogulī, kurš neko jaunu man tāpat nesaka neatkarīgi no tā, kāds skafandrs vai vakarkleita manā sāpošajā mugurā būtu - es nudien nepazīstu nevienu sievieti ar šitik knapu garderobi, tā laikam ir kautkāda mana iezīme vai kas tāds. Ārā snieg sniedziņš un gribot negribot izraisa to neizteiksmīgo smaidu, džīzas kraist, ir tik sasodīti maz cilvēku, kuru smaidus ir prieks atcerēties, bet ne jau par to ir stāsts. Cilvēks solījās šodien pazvanīt un lieki piebilst, ka līdz pat šim brīdim mana sudrabpelēkā Motorola L6 nav izdvesusi ne pīkstiena, un šitā vislaik, brauc man pa ausīm katru savu nomoda brīdi, karina makaronus un tādā garā, es nemaz nezinu, kādos vārdos šo fenomenu vēl apzīmēt un tas nebūt nav svarīgi. Ehh, nekad mūžā neesmu gribējusi izklausīties pēc vienas no tām pustrakajām sievietēm, kuras krīt histērijā par nesaņemtiem zvaniem, šī nodarbe man nepiedien un mans nesatricināmais mierīgums ir litros neizmērāms, bet nu ibioriodežaneiro, šī nebūt nav vienīgā reize, mani baro ar solījumiem kā tādu vistu uz kaušanu un jau pusotru mēnesi nespēj izbrīvēt man pāris minūtes savā pustukšajā dienas grafikā, lai gan caurām dienām ķērc pa puspasauli, ka mīl un dzīvot bez manis nevar, tā vien gribas runāt kā Vilcēnam - 'nebaro mani ar solījumiem, man gaļa garšo labāk!'. Manuprāt, šis mazkaloriju margarīns tomēr ir un paliek mazkaloriju margarīns, un nekāds Stelpes sviests no tā visticamāk nesanāks, kruķījies kā gribi - bet dzīve rādīs, tā man labpatīk domāt. Rīt skate un man nav ne jausmas, ko gaidīt un vai vispār gaidīt. Cheers.