Manas zīmēšanas prasmes aug vērā ņemamos tempos, jo pēc mēneša ilgas zīmuļa graušanas un samērā pieticīgām atzīmēm, pasniedzēja mani beidzot apveltīja ar trim maģiskajiem vārdiem:"Sakārto līnijas - deviņi!". Vēl man ir stipra aizdoma, ka ar šo brīdi mana miesa un prāts top ierauti svaigās attiecībās [relationships skan labāk - attiecību kuģi, jopcikbumbiņ, kaimiņa caurā laiva un zviedru naftas tankeris], es nezinu, ko no visa šī mazkaloriju margarīna gaidīt un vai vispār gaidīt [jo vienmēr grūti vidusmēra latvietei ar jaunām lietām, grūti], tomēr Alise teiktu - 'Dzīve rādīs!' un sasodīts, arī velcei paverdzinātam papīru čomiņam pēc tiesas un taisnības pienākas sava dienišķā deva pozitīvo sajūtu un sajūtiņu. Apdomāšanas vērts materiāls, un tam par godu noteikti ir jāiet pagulēt, ierakties gaišzaļajā deķītī līdz brīdim, kad skarbais modinātāja signāls sūtīs mani uz Jūrmalas gatvi 90 pašā rīta agrumā nodarboties ar diletantisku gleznošanu vienacainas pasniedzējas vadībā [nē, viņai ir divas acis, bet viena pilnīgi noteikti nav īsta, vai varbūt viņai vienkārši ir konstants nervu tiks, who knows]. Spēks ar jums.