Šī pilnīgi noteikti ir dīvainākā kondīcija uz pasaules - ārā ir rudens visā savā krāšņumā, bet visas sajūtas ir identiski tādas pašas kā šī gada pavasarī, sasodīts, pat gaiss smaržo tāpat un no galvas nekāpj ārā apziņa, ka 'šodien uz sešdesmit devīto var neiet, bet sēdēt kautkur ellē gaisā Majoros un jūras krastā ēst biezpiena sieriņus', cik šausmīgi jocīgi tas viss patiesībā ir, un tā laikam arī ir vienīgā lieta, kas man šādās ilgstošās deja vu sajūtās nepatīk - šitais vājprātīgais jocīgums. Tagad jāčāpo uz Jūrmalas gatvi 90, priecēt brillēs tērptās acis ar skaistajiem cilvēkiem, kuru tur nebūt nav maz.