Todien, kad situ caurumus āķīšiem tajos savos šedevros, izdomāju, ka pilnīgi noteikti gribu piekopt kautkādas nebūt fiziskā kontakta formas turpat darbnīcas drūmajā štrumentu kambarītī, starp neskaitāmiem krāsu spaiņiem, mūžveciem darbiem, aizmirstām otām un visiem pārējiem atribūtiem. Ko gan visu reibumā neizfantazējas. Gudrības zobs izdomājis ieraudzīt dienas gaismu un nu lien ārā kā negudrs, jēziņ, šito bezdievīgo sāpi.