No rīta man likās, ka valstī ir iebraukuši krievu bumbvedēji, bet izrādās, ka tas tikai tāds negaisiņš vien bija. Pamatojoties uz faktu, ka vētrām dod vārdus, nokristīju šo 'dabas histēriju' par Čakiju un gāju vārīt rīta tējiņu, atvēru virtuves logu un gandrīz nosirmoju, izdzirdot vienu ekstrā vājprātīgu pērkondārdu. Mūsu ķiršsārtais Mitsubishi Galant šorīt pamanījās ciest avārijā un tieši tāpēc es neatrodos savā almighty izglītības iestādē [iedomājieties, mani meklēja pats kursa vadītājs Andris personīgi], jo kādam tač ar puslīdz svaigu galvu jāvērtē situāciju un jāsaliek komatus visos iesniegumos un paziņojumos. Diena tikai nupat sākusies, un vēl visādi brīnumi var gadīties, bet tagad es iešu godam iepļaut kādu šļuku viskija, šitā takš var bez nerviem palikt.