Jā [šis jā ir jāizrunā manā manierē, respektīvi 'jjjāā'], dāmas un kungi, es protams varu dzīvot tā skaisti, kā visi skaistiegudrielabieapburbuļojošie cilvēki - uzklausīt puķu pārdevēju dzīvesstāstus, ierasties ciemos bez uzaicinājuma, atzīt fotoaparātu, pierakstu kladi vai jebkādu citu izpausmes līdzekli par neatņemamu sevis turpinājumu, pārzināt literatūru, mākslu, mūziku un vēl desmitiem citu lietu, vienmēr turēt kabatā konfekti vai mandarīnu, rakstīt dzeju un gleznot, rudeņos ietīties šallē un iet uz parku barot pīles, dzert tēju ar draugiem, prast baudīt dzīvi visās tās izpausmēs, vienmēr būt tur, kur vajag, valdzināt cilvēkus un likt viņiem ģībt aiz priekiem par tevi un tavu neatkārtojamo personību [šī opcija tev garantēs klātbūšanu visos tējas/filmu/ūdenspīpes/vienkārši vakaros], stutēt bēdās nonākušos un priecāties līdz ar laimīgajiem, paralēli tam visam vēl būt par labu cilvēku/radinieku/draugu/kolēģi/kaimiņu un tā tālāk, nu jūs jau saprotat, par ko iet runa, jā, dāmas un kungi, es varu un gribu un pat piekopju visas tās štelles, bet bet bēēēt, nepamet tāda savdabīga neiederības un pat lempīguma sajūta - tādai dzīvei tu varbūt deri, bet tevi tur līdz galam neatzīst, tavā vietā citi cilvēki iet uz saviesīgajiem vakariem un ēd pusdienas uz Mākslas muzeja trepēm, mierina raudošos un pie Brenguļa kausa Gaujā stāsta citiem savus piedzīvojumus. Tomēr būt par sabiedrības padibeni arī ir šausmīgi žēl - žēl izniekot prāta resursus saulespuķu sēkliņu žļembāšanā ar 'pacaniem iz hūda, bļe' un CS 1.6 spēlēšanā ['бей єтого урода, бей!'], žēl maukoties apkārt ar katru dot spējīgo vīrieti [nav brīnums, kāpēc man viņi nepatīk], un lielīties pasaulei ar gara nabadzību, plašo lamuvārdu spektru, vājo izglītības līmeni, 'kāāā es vakar piepisos un nolaidu ar to un šito', sasniegumiem litrabolā un jaunāko full-lenght topu grāvēju pa taisno no European [s]Hit Radio überkrutajā pēdējā modeļa telefonā, šausmīgi žēl, bet varbūt tas piedienas pie lietas, kas zin, varbūt visu mūžu tu vienatnē klaiņosi pa pilsētu un vienatnē lasīsi sev vakara pasaciņu, vēlāk topot atalgots ar nezkādām debesu dāvanām. Kas to lai zin.