Labs bija velobrauciens, zvērīgs un labs, un kad biju pieveikusi jau 99% mājupceļa, ar kailu plecu izvālēju cauri rožu krūmam, vanderfūl. Atkal esmu dusmīga un visādi citādi nejauki noskaņota [kāpēc tas viss mani tik ļoti ietekmē?], dusmas un zili uguņi, tagad galvenais nedzert, nebūs labi - jau pēc 2 porcijām Skotu Līdera es kļūstu agresīva [vai vienkārši apraudos un eju gulēt], uzdzeršana pa virsu šādam jau sākotnēji dusmīgam stāvoklim vainagosies vienīgi ar to, ka es patiešām kādam izsitīšu dvēseli ārā [labi, ka sieviešu cietums tepat pāri ielai, nebūs tālu jāiet], vai arī nepamatoti sakliegšu uz pavisam nevainīgiem cilvēkiem, ar kuriem pēc tam attiecības jāatjauno mikroķirurģiskā precizitātē [cilvēki, no offence, taču jūs lielākoties esat vienkārši šausmīgi, kāpēc?], bet gan jau ka nebūs tik traki, kā es te iztēlojos.
Šķiet, ka atkal jūtu iekāri. Nē, varbūt nevis atkal, bet joprojām.
Šķiet, ka atkal jūtu iekāri. Nē, varbūt nevis atkal, bet joprojām.
Skaņa: Kasabian - Underdog
1 teica | saki