Kā jau esmu minējusi iepriekš, es kādudien sarakstīšu grāmatu un tajā būs daudzas tukšas priekšlapas, kā tas tagad ir modē - vismaz piecās ir grāmatas nosaukums dažādos izmēros, varbūt arī kāds autora portrets [bet es jau vēl neesmu mirusi!], pa vidam galīgi tukšās lapas un tad kaut kur, pie teksta sākuma, kāds novēlējums vai stāsta moto vai kas tāds, un man tur skaistā kursīvā ar 10. lieluma burtiņiem stāvēs rakstīts 'to all the people I've stalked before', jā, un tā tik būs dzīve. Īstenībā es esmu pazaudējusi visu savu interesantumu, vienīgās lietas, par kurām es šeit pēdējā laikā gānos, ir māksla, ja to tā vispār var nosaukt, alkohols, vecas attiecības un ik pa laikam kāds muzikālais jaunatklājums, bet visādi citādi nekā. Man jāsāk taču beidzot dzīvot skaisti!
Papīra deficīts un ogles putekļi ieēdušies rokās. Романтика. Vispār baigā pavasara sajūta.
Sākšu ar šodienu!