Piedod, valsts, es tavu divdesmitgadi svinu mājiņās ar papīru kalniem un sūda Lipton tēju [taču es nolieku zīmuli katrreiz, kad TV kastē dzied himnu vai saulpērkondaugavu]. Žēl.
Pirmoreiz mūžā dzirdēju man veltītu 'Jā, un tu biji pirmā, kurai es iedomājos piezvanīt', uz visa nesmukā fona tomēr patīkami kaut kā. Life's good, rīt atkal jāmostas agri.