Astotā dzīvokļa iemītnieki vienbalsīgi apgalvo, ka šonakt es esot pa miegam neskaitāmas reizes cēlusies augšā un skaidrā latviešu valodā runājusi kaut ko par Austrāliju un aliņiem - džuisīgi, bet es neko neatceros un vispār gulēju dziļā un dziedējošā piektdien-sestdienas miegā, manuprāt. Bail, ka tik neatgriežas visi tie senākie jociņi, kad pa miegam staigāju apkārt, veicot visvisādas darbības un mājinieki pilnīgi nopietni gatavojās šņorēt mani pie gultas. Šī diena rādās skumjāka nekā visas iepriekšējās nedēļas dienas kopā un visticamāk nebeigsies ne ar ko labu, kā jau parasti. 'Rakstiet vēstules sīkā rokrakstā.'

Taisījos brist uz 99. namu, uzmest aci sirdsmīļajiem otrā stāva logiem, bet likumsakarību virknes aizveda mani līdz nolāpītajai laškrāsas istabai [šodien tur neskanēja harmoniskās meditētāju dziesmiņas, bet gan Braiena Molko balss], pēc kuras apmeklējumiem jautājumu vienmēr vairāk, nekā atbilžu, un arī šoreiz tāpat, sasodīts, kurš vispār mani bakstīja šito visu margarīnu aizsākt - 'jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas', kā sacīt jāsaka.