Baložpilnie pagalmi reiz dziedāja 'Vasara ir nogurusi', bet man liekas, ka noguris ir pilnīgi viss un mēs kā tādas dekorācijas - iespraužot mūsu vates kājiņas nogurušajā substrātā, nogurstam paši un mēģinot mūs sadzīt rokās ar visu tehnoloģijas brīnumu palīdzību, meklētājs dzirdēs tikai vienmuļus pīkstienus vai pāgurušajām acīm raustoties, saburtos 'Lietotājs nav pieslēdzies un nebūs arī'. Reiz kautkur stāvēja rakstīts 'Alga nav mēnešreizes - lai kavējas!', bet dotajā brīdī neko smieklīgu es šajā teicienā nesaskatu, jo mans cikls vienmēr ir grāmatvediski precīzs, bet naudas kā nav, tā nav un kontā žēli salst divdesmit trīs santīmi, ar kuriem neko prātīgu pasākt nekādi nevar. Aiz muguras ir atvērts logs, aiz loga savukārt dārd vilcieni un tas man liek domāt par kautko cēlu un daiļu visās tā izpausmēs. Vakar sastrādātās muļķības traucē pienācīgi vadīt dienu un rāmi fotosintezēt tālāk, ehh, ja vien mans plānprātīgais raksturs ļautu man krist ceļos un acu sekrētiem šķīstot, lūgt piedošanu visos iespējamos un neiespējamos veidos - ak, ja vien.