Dzīvesprieks vakar bij paņēmis brīvdienu, bet nu pamazām atgriežas. Vakardiena vispār bij ārkārtīgi dīvaina, bet ne par to šoreiz ir stāsts. Stāsts ir par tādu vienkāršu lietu kā 'production of tears in response to an emotion in humans'. Skaisti raud tikai aktieri filmās vai vēl nezin kur - bet te, otrā ekrāna pusē parastajam latvietim sejā iesitas karstums, aizmiglojas skats, un cilvēks šņukst, sten, īd, gaudo, šņaukājas, puņķojas, un reiz ticis pie raudāšanas, nespēj vairs rimties, vieglas konvulsijas kautkur krūtīs, asaras sāļas un riebīgas, pēc kāda laika cilvēks šņukstēdams pierimst, tomēr vēl labu brīdi pēc tam seja ir pietūkusi, acis kā ūdenī mērcētas un iespējamie kosmētikas slāņi izplūduši, visi orifleimi un loreāli sajaukušies kautkādā putrā.