02 Februāris 2008 @ 11:53
 
Tirgū viena sieviete atgādināja Kilgoru Trautu, un turpat blakus atradās viņas skaistā meita/mazmeita vai whatever kas, ar kuras daili es priecēju acis visā iepirkšanās procesā. Ak es, īpatne. Apsveru domu aizkratīties kautkur prom no mājas uz pāris stundām, izvēdināt savu sasmakušo galvu vienreiz, mājā guļamās slimības neko labu nedod.
 
 
Sajūta: prieciņš
Skaņa: kautkāds telefons dūc uz galda
 
 
( Post a new comment )
[info]dhonass on 3. Februāris 2008 - 11:25
vīrusi paši mēdz aiziet prom pēc laika.
Baismīga tantiņa, nudien. Tie mati, tās acis... brr.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)