Hah, tikko atpakaļ no Brīvdabnieka. Kājas sāp... "Lielais kloķis diegā", "Mīlgrāvja brūnais" [ak jel, kā es par šito smējos], un rīt laikam braukšu atkal, kas to lai zin. Daudz jaunu štruntu un štruntiņu, bet sirdi visvairāk priecē stabulīte. :)
Es nespēju atrast cilvēku 10 metru rādiusā ap šašliku telti. :/ Laikam akla palieku.
Ej nu sazin, vai dēļ ikvakara patiesi gādīgajiem labas nakts vēlējumiem, vai dēļ visu diennakti atvērtā loga, bet esmu pasākusi beidzot gulēt pa naktīm. Dziļā, dziļā miegā.
Viss, ceturtdien uz Cēsīm, pie jaukajiem cilvēkiem. [piemineklis arī grib Mežezeru!] Sen nav būts.