July 4th, 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un te nu atkal es būšu devour visā savā krāšņumā.
Sanāca aizdomāties par to mīļo bāleliņu mentalitāti.Šoreiz gan tieši par to mentalitātes šķautni, kas aktivizējas vasaras pusē...Kapu svētki un vispār visa padarīšana ar kapiem.
Redziet.Es neesmu kristīts.Es neesmu reliģiozs.Nedaudz vairāk esmu agnostiķis nekā ateists.Tāpēc nekad neesmu izpratis cilvēku [pensionāru] vēlmi apmeklēt kapu svētkus.
Ja tā ir vienkārši vēlme ar saviem draugiem patusēt kapos un padzert, tad viss ok.To var saprast, ka pensionāriem, gribas kādu saviesīgu pasākumu kopā ar saviem draugiem un cīņu biedriem [jo nākamreiz viņi ar cīņu biedriem tiksies nākamajās cīņu biedra bērēs].
Ja tā ir vēlme pačinkstēt par to - ak vai cik slikti, ka nelaiķis aizgājis, tad jādomā, ka ar cilvēku, nav īsti kārtībā.Mēs parādam publikai, ka mums ir slikti un tāpēc visiem pārējiem ir jājūtas slikti un jācenšas palīdzēt.
Nekad neesmu sapratis arī ziedu nešanu un likšanu pie kapieņiem.Nedomāju, ka mironīti dziļi uztrauc vai viņam uz kapiņa ir neļķes, vai vijolītes.Ne silts, ne auksts viņam no tā.
Bet ja esam kristīti un ticam Dieva eksistencei, tad mēs uzskatām, ka mirušais nonāk debesīs, mūs vēro un dzīvo mūžīgi.Vai tiešām viņu sēžot debesīs uztrauktu, tas, kādas puķes mēs viņam nesam?
-Ak...Jēkabs atkal atnesis gladiolas.Cik skaisti!...Par to viņam uzsmaidīs veiksme un es viņam dzīves gājumā stāvēšu līdzās...
Tātad...Izslēdzam variantu par to, ka mirušo pistu, kādas puķes tiek liktas uz viņa kapa.
Tagad jūs teiksiet, ka noliekot ziedus, apmeklējot kapusvētkus mēs pieminam nelaiķi...Mēs izrādām viņam cieņu.Vai izrādīt cieņu un pieminēt aizgājēju mēs nevaram arī vienkārši ikdienā savā prātā?
KĀPĒC IKDIENĀ NEVIENS MAN NENES ZIEDUS LAI IZRĀDĪTU CIEŅU?!?!?!
Gadījumā nesot puķes uz kapiņiem mēs vairāk cieņas neizrādam tam, ka cilvēks ir miris, nevis pašam cilvēkam?
Galu galā viss sanāk sūds un mēs esam parasti uzmanību griboši attentionwhores, kas vēlas lai mūs visus laiku pa laikam pažēlo.Ja mēs nevaram panākt, to, lai pažēlo mūs par to, cik grūti mums dzīvē iet, tad vienmēr ir trumpis ir nelaiķīti.
Un tagad, ja kāds šo izlasīs būs ļoti dusmīgs uz mani.
Esmu daudzreiz teicis, ka vēlos lai mani kremē.Nevēlos sapūt un nevēlos lai kāds nāktu pie mana kapiņa paraudāt.Nav ne laika ne pūļu vērts.
Paldies par uzmanību!
Peace, mazie!
Sanāca aizdomāties par to mīļo bāleliņu mentalitāti.Šoreiz gan tieši par to mentalitātes šķautni, kas aktivizējas vasaras pusē...Kapu svētki un vispār visa padarīšana ar kapiem.
Redziet.Es neesmu kristīts.Es neesmu reliģiozs.Nedaudz vairāk esmu agnostiķis nekā ateists.Tāpēc nekad neesmu izpratis cilvēku [pensionāru] vēlmi apmeklēt kapu svētkus.
Ja tā ir vienkārši vēlme ar saviem draugiem patusēt kapos un padzert, tad viss ok.To var saprast, ka pensionāriem, gribas kādu saviesīgu pasākumu kopā ar saviem draugiem un cīņu biedriem [jo nākamreiz viņi ar cīņu biedriem tiksies nākamajās cīņu biedra bērēs].
Ja tā ir vēlme pačinkstēt par to - ak vai cik slikti, ka nelaiķis aizgājis, tad jādomā, ka ar cilvēku, nav īsti kārtībā.Mēs parādam publikai, ka mums ir slikti un tāpēc visiem pārējiem ir jājūtas slikti un jācenšas palīdzēt.
Nekad neesmu sapratis arī ziedu nešanu un likšanu pie kapieņiem.Nedomāju, ka mironīti dziļi uztrauc vai viņam uz kapiņa ir neļķes, vai vijolītes.Ne silts, ne auksts viņam no tā.
Bet ja esam kristīti un ticam Dieva eksistencei, tad mēs uzskatām, ka mirušais nonāk debesīs, mūs vēro un dzīvo mūžīgi.Vai tiešām viņu sēžot debesīs uztrauktu, tas, kādas puķes mēs viņam nesam?
-Ak...Jēkabs atkal atnesis gladiolas.Cik skaisti!...Par to viņam uzsmaidīs veiksme un es viņam dzīves gājumā stāvēšu līdzās...
Tātad...Izslēdzam variantu par to, ka mirušo pistu, kādas puķes tiek liktas uz viņa kapa.
Tagad jūs teiksiet, ka noliekot ziedus, apmeklējot kapusvētkus mēs pieminam nelaiķi...Mēs izrādām viņam cieņu.Vai izrādīt cieņu un pieminēt aizgājēju mēs nevaram arī vienkārši ikdienā savā prātā?
KĀPĒC IKDIENĀ NEVIENS MAN NENES ZIEDUS LAI IZRĀDĪTU CIEŅU?!?!?!
Gadījumā nesot puķes uz kapiņiem mēs vairāk cieņas neizrādam tam, ka cilvēks ir miris, nevis pašam cilvēkam?
Galu galā viss sanāk sūds un mēs esam parasti uzmanību griboši attentionwhores, kas vēlas lai mūs visus laiku pa laikam pažēlo.Ja mēs nevaram panākt, to, lai pažēlo mūs par to, cik grūti mums dzīvē iet, tad vienmēr ir trumpis ir nelaiķīti.
Un tagad, ja kāds šo izlasīs būs ļoti dusmīgs uz mani.
Esmu daudzreiz teicis, ka vēlos lai mani kremē.Nevēlos sapūt un nevēlos lai kāds nāktu pie mana kapiņa paraudāt.Nav ne laika ne pūļu vērts.
Paldies par uzmanību!
Peace, mazie!