sapņu pils.

un vispār tad, kad dzīvei pārgājusi pāri melnā svītra un pienāk baltais periods, lietas sāk kārtoties pašas no sevis. pēdējā laikā no pelēcības sāku ieiet baltajā plankumā. ir tik daudz labu lietu par kurām priecāties.

laikam būšu atguvusi dažus labus draugus un arī dažas nesaskaņas nokārtotas. prieks.

un to vienu skuķēnu es tik ļoti mīlu, ka aiz laimes tagad varētu lekt gaisā un sist pakaļu pret zemi. atliek vien atrast savas kļūdas un arī tev tiks piedots.

man viņš pietrūkst.
tā mazlietiņ.
tā lai nav sajūtas, ka pietrūkst par daudz.

brīvdienas bija patīkami izdevušās. tiklīdz esmu ārpus Rīgas man izdodas nedomāt, un tas mani priecē. pirmo reizi nezin cik gadu laikā ar prieku ielīdu dārzā un iebakstīju zemē pāris sēkliņas ar cerību, ka viņas tur neiekonservēsies, bet arī kaut ko izspiedīs virs zemes. iespējams man pienācis laiks radīt ko jaunu. ir vēlēšanās redzēt sava darba augļus.
tagad jādomā ko vēl varētu izdarīt tādu lielu un foršu. tādu paliekošu.

aizvakar es ielpoju viņa smaržu un noliku galvu viņam uz pleca. man tika dots vēl viens mirklis paņemt sev to, kas man šķiet svarīgs. paņemt sev to mirkli, kuru es gribētu paturēt atmiņās uz mūžiem.
manas atmiņas un mūsu mirkļi tagad ir mana maize un ūdens. es dzīvoju paralēlā pasaulē. mana ārējā čaula staigā apkārt smaida un izklaidējas, bet tur iekšā nav vairs nekā. vēl mazliet nepieciešams laiks un dziļi iecirstās brūces sāks dzīt. tad jau arī dzīve palēnām atkal ies uz augšu. bet tāpat es smaidu un smejos.

iestājies pārdomu laiks. daudz pēdējā laikā sanāk domāt par sen atpakaļ pieļautajām kļūdām. par kļūdām, kuras šobrīd grauj manu uzcelto sapņu pili. manu pili. pili kurā viss ir tā kā tam jābūt, katrai lietai sava vieta un katrai vietai sava nozīme. es šobrīd esmu mazliet apmaldījusies savas pils labirintos. es kā akla taustos gar sienām meklējot izeju. meklējot kādu kuram uzticēties un kurš uzticētos man. šķiet tas bija tik sen, kad pēdējo reiz no sirds runāju ar kādu. runāju par niekiem un priekiem, jo pēdējā laikā to vien dzirdu - tu esi stipra, bet man tevis žēl. priekš kam mani žēlot? nekad nekas nerodas no nekā. un arī es esmu pārāk daudzas kļūdas pieļāvusi.. ik pa laikam šķiet ka redzu gaismu tuneļa galā. ceļu uz izlaušanos no saviem maldiem. bet vienmēr tur priekšā parādās viņš un iemet mani atpakaļ bedrē.

bet es tiešām esmu stipra. es nekad nebiju domājusi ka mana sapņu pils bija tieši piecarpus asaru vērta. bet iespējams, ka viss ir manī iekšā un, ka pienāks mirklis kad tas nāks ārā un tad būs dīvaini. būs savādāk. beidzot paliks skumji un auksti. un viņa rokas mani nesildīs un neieaijās. es tikai klusos vakaros vērošu viņa smaidīgo foto uz bufetes malas un nogāstīšu stikla rāmīša aso kanti. es tikai klusu, klusu pielavīšos pie mūsu guļošā bērna un noskūpstīšu viņu no mums abiem. un no rīta modīšos ar viltus smaidu sejā, lai dotu dēlam savu pasauli, lai mācītu redzēt un dzirdēt ar sirdi. lai mācītu nesāpināt un lai veldzētu viņa sāpes.

aizvien biežāk pēdējā laikā iznāk aizdomāties par mūsdienu cilvēku dzīvesstilu. par dotiem, bet nepildītiem solījumiem. par meliem. par to, ka viss iespējams būtu savādāk, ja vien...
ja vien mums netiktu līst svešu cilvēku dzīvēs. ja netiktu melot. ja netiktu krāpt.
es gribētu caur šo ierakstu vērsties pie dažiem saviem 'draugiem', un gribētu lūgt pasakaidrojumus, bet īstenībā es pat nezinu vai vēlētos dzirdēt atbildi. iespējams pareizāk būtu šos cilvēkus atstāt mierā, lai paši tiek galā ar savu sirdsapziņu un dzīvo laimīgi..

un ja kāds vēl uztraucas par mani, tad teikšu tā - ar mani viss ir kārtībā. mazliet nepieciešams laiks. ārsti mani salāpīs, atkal būšu uz kājām. nekur nepazudīšu. būšu stiprāka. asāka, nobružātāka. ar lielāku dzīves pieredzi. ar mazliet nopietnāku acu skatienu, bet visā visumā tā pati vien būšu.
tas pats trakais, ķertais skuķis, kurš reizēm nogāž podus un pēc tam grauž nagus. tā pati mājsaimniece, kas vienmēr jūs laipni gaida ciemos. tas pats dabas bērns, kuram vajag brīvību un kurš necieš ierobežojumus. tā pati atkarīgā, kura atkarīga no kopīgiem smiekliem, kopīgiem piedzīvojumiem, no kopābūšanas. tā pati mamma, kura rūpējas par visiem.
tā pati Elīna, visforšākā Elīna!

un šodien vienkāršii gribas dziedāt šito

Nesen ar draudzeni sēdējām un apsūkājām vīriešus, viņu uzvedību un attieksmi. Salīdzinājām mums pazīstamo puišu meitenes/draudzenes/sievas un nonācām pie secinājuma - vīrieši sievietes izvēlas tieši pēc tādiem pašiem parametriem, pēc kādiem bērni izvēlas rotaļlietas. Un sievietes pašas ar laiku kļūst līdzīgas rotaļlietām un pielāgojas to izmantošanai.
Lelles – meitenes, ar kurām viegli manipulēt. Neprasa nepārtrauktu uzmanību. Mēdz pazust apkārtējo mantu jūklī. Pārsvarā līdzīgas. Sēž, guļ pēc pavēles. Bieži nepieciešamas jaunas šmotkas, bet izskats vismaz vairāk vai mazāk atbilst vispārpieņemtajiem parametriem. Pārsvarā nepieklājīgi jaunas.
Mašīnas – ar tālvadību un vienkārši stumjamas. Ik pa laikam nepieciešams remonts. Bieži vien nepieciešamas jaunākās tehnoloģijas un pamatīga uzlabošana. Pieejami dažāda vecuma modeļi. Ja nav veikti pietiekami uzlabojumi tu neskaities kruts.
Lego un citi konstruktori – saliekamas, maināmas. Kompaktas līdzi ņemšanai. Pēc izvēles var mainīt plānojumu un uzmodelēt ko jaunu. Ik pa laikam tiek uzražoti jauni modeļi. Apvienojos vairākus variantus iegūstat, ko jaunu un nebijušu, visi jūs par to apskauž.
Tamagočī, fērbiji u.c. elektroniskie brīnumi – jākopj, jālutina, jābaro. Paņem daļu uzmanības, taču ja tu visu izpildi pareizi, pēc tam vari uzelpot, kādu laiku tava rotaļlieta gulēs un tevi netraucēs. Viegli pieradināt pie noteikta režīma. Ja trūkst uzmanības var nomirt, bet apveltītas ar īpašām atdzimšanas spējām.
Mīkstās mantiņas – ja labs ražojums un sniedz gandarījumu, tad viegli pakļaujas kolekcionēšanai. Lietderības koeficents gan minimāls, pārsvarā noder tikai kopāgulēšanai. Pieejami modeļi, kurus paspaidot dzirdamas ieprogrammētas frāzes, kas izraisa patiku.

kūstu.

pavasar`s galvā.
gribētos novilkt tagad nost savas spicpapēžu kurpītes un plikām kājām pastaigāt pa zāli.
saplūkt sniegpulksteņus un noslīkt to smaržā.
aizmukt no darba un pasēdēt parkā.
apmēram tā kā vecajos labajos laikos.