sapņu pils.

esmu atpakaļ darbos līdz ausīm. šodien iet tā kā trako mājā. secinājums viens - vairāk nekā 70 pieauguši cilvēki atstāti bez mazgadīgas sekretāres jūk prātā un nejēdz neko izdarīt. ne kafiju uztaisīt ne kopētājā skrepkas neielaist..

brīvdienās vienu nakti viņš. palika silti ap sirdi.

nedēļa nogulēta mājās. apdomāts un pārdomāts pārāk daudz..
es negribu savā dzīvē neko mainīt. man tīk tā kā ir. pasāpēt un pasmieties par to.

un sms naktī no viņa bija tas ko es vismazāk gaidīju. tikai diemžēl es vairs neticu tukšiem solījumiem..

es jau neko. es pilnīgi neko.
nedēļas nogale bija pilnīgi manā stilā, bet tagad jāsāk piekopt mierīgāks dzīvesstils.
šodien dabūju slimības lapu - tā kā tagad tik gulēt saulītē un ārstēties.
ā, un vēl aizgaju pie zīlnieces. tagad ir par ko padomāt. pārak daudzas lietas viņa zināja teikt pareizi.. un es domāju ka tās ir lietas kuras zinu tikai es.

galvenais, ja negribu vairāk problēmas privātajā dzīvē, tad jāpiesargās palikt stāvoklī.

Es neesmu zelta gabaliñsh, un nekad neesmu bijusi. Bet viñsh ir sùds uz puljkjìsha. Un es shovakar nolikshu sìci gulèt, sèdèshu dàrzà un dzershu shampi no kakliña, un man bùs pofig uz viñu. Tàpat kà viñam uz mani un bèrnu. Ai, lai viñsh iet dirst ar visu savu jauno baudkàro kuci. man vajag mierinàjumu.

Te palasot dažu cibiņu gastronomiskās apspriedes nolēmu kā šī nedēļas nogale būs tā kuras laikā es stāvēšu pie plīts, kā vecajos labajos laikos - cepšu un vārīšu. Un saaicināšu draugus ciemos.

Un vispār, jau šodien jānopērk gaļa un jāsamarinē, lai ievelkas.

Man netīk pierdināt un tapt pieradinātai, bet ir kāds cilvēks, kurš palēnām sāk sasniegt šo stadiju, kad es kļūstu pakļāvīga un maiga.

Ā, un vēl ir kolēģis, kurš mani ir pieradinājis pie kopīgām pīppauzēm, kafijošanas un smiekliem.


Bet morāli es vēl joprojām esmu nesasniedzama.

Vienīgais, kas man šodienā nepatīk, tas, ka grūti pastaigāt špiļkās.

Man vēl joprojām nav ieaudzināta mēra sajūta. Tieši attiecībā pret lietām kuras uzsāku/atsāku. Vai tad man tiešām vakar vajadzēja skriet lielo apli? Nu tā caur trīs mežiem. Vai man nebūtu pieticis ar agrāk ierasto gabaliņu 'mājas-kapi-mājas' [izklausās jau pabriesmīgi, bet gandrīz 1km savācās]?

Nē, es vakar apzinīgi vedu suni vakara skrējienā. No sākuma mazliet iesildoties turpat pie mājas un turpinot vieglā riksītī cauri pļavu pļavām un mežu mežiem. Nu ja iet pastaigāties tad savu pusotru stundu tas gabaliņš paņem. Un es to noskrēju. Beigās jau laikam tīri aiz spīta.
Un arī visu pārējo es varēju darīt ar mēru, bet nē, Elīna nepadodas, ja iesāk tad pabeidz. Ko man būtu devušas 30 vēderpresītes, ja es vēljoprojām no sevis varu izspiest vismaz 3 reiz vairāk?
Ha, es jums nesūdzos. Es pat esmu mazliet lepna, ka ar visu savu slinkumu vēl spēju ko tādu. Un šodien es jūtos labi. Smeldz jau mazliet. Bet fiziskās sāpes salīdzinājumā ar morālajām man sagādā baudu. Un vēl lielāka bauda būs pēc kāda laiciņa, kad sākšu just rezultātus.

Tā lūk. Un šovakar atkal tas pats, tikai mazliet samērīgākos daudzumos.

Tā, pienācis laiks kaut ko mainīt vēl mazlietiņ. Tas atsaucoties uz to, ka gribu redzēt sava darba augļus. Man nepatīk uzsākt lietas sākoties gadam, mēnesim, nedēļai, jo atskaites punktam ir jābūt tad, kad pats esi gatavs ko mainīt, nevis tad, kad citi grib, lai tu sāc mainīties.

Tad redz, šodien [mazliet] patērēju naudu savā labā - sapirkos šo to jaunu, pieteicu frizieri, nolūkoju vēl šadus tādus sīkumus, kas tiks iegādāti no nākošās algas. Un tagad dodos mājup, ar pilnām pekelēm. Un mājās aizbraukusi es paņemšu suni un došos skriet. Skriet! Man jau pašai tas izklausās smieklīgi, bet ko padarīs, beidzot ir pienācis laiks. Pēc skriešanas vēl šādi tādi veselīgas dzīves pamatvingrojumi. Tad atvēsinoša duša. Un tad jau saldus sapņus. Rīt sniegšu atskaiti par savu apņēmību un spējām kustēties.

Es laikam tiešām vismaz savu tuvāko draugu vidū nezinu nevienu tik samaitātu sievieti, kura varētu rīkoties tā kā es.

Tajā mirklī, kad man viss līdz kaklam un es saprotu, ka sliktāk būt vairs nevar es vienmēr iniciatīvu ņemu savās rokās. Rezultāts?
Piezvanīju vienam vīrietim, kurš man tā tīri labi iet pie sirds, bet līdz zināmai robežai un uzaicināju nedēļas nogalē pavadīt nakti viesnīcā.

paldies dievam veselais saprāts guva virsroku. viņš mani no šī soļa atrunāja, lai pēc tam neviens no mums nejustos vainīgs ka esam pārkāpuši tīras draudzības robežas.