sapņu pils.

Komentāri

*maza, mīļa, pūkaina minka.

*apčubināma un pieradināma.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man vēl joprojām nav ieaudzināta mēra sajūta. Tieši attiecībā pret lietām kuras uzsāku/atsāku. Vai tad man tiešām vakar vajadzēja skriet lielo apli? Nu tā caur trīs mežiem. Vai man nebūtu pieticis ar agrāk ierasto gabaliņu 'mājas-kapi-mājas' [izklausās jau pabriesmīgi, bet gandrīz 1km savācās]?

Nē, es vakar apzinīgi vedu suni vakara skrējienā. No sākuma mazliet iesildoties turpat pie mājas un turpinot vieglā riksītī cauri pļavu pļavām un mežu mežiem. Nu ja iet pastaigāties tad savu pusotru stundu tas gabaliņš paņem. Un es to noskrēju. Beigās jau laikam tīri aiz spīta.
Un arī visu pārējo es varēju darīt ar mēru, bet nē, Elīna nepadodas, ja iesāk tad pabeidz. Ko man būtu devušas 30 vēderpresītes, ja es vēljoprojām no sevis varu izspiest vismaz 3 reiz vairāk?
Ha, es jums nesūdzos. Es pat esmu mazliet lepna, ka ar visu savu slinkumu vēl spēju ko tādu. Un šodien es jūtos labi. Smeldz jau mazliet. Bet fiziskās sāpes salīdzinājumā ar morālajām man sagādā baudu. Un vēl lielāka bauda būs pēc kāda laiciņa, kad sākšu just rezultātus.

Tā lūk. Un šovakar atkal tas pats, tikai mazliet samērīgākos daudzumos.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Powered by Sviesta Ciba