sapņu pils.

ļubļu!

*un ar to man pietiek.
veismīgu vakaru, mīlīši!

auksti.
mazliet krata drebuļi.
asaras sprāgst laukā pašas no sevis.
nepieciešams plecs uz kura paraudāt un ausis kuras uzklausītu.

acis krīt ciet.
pagājušo nakt gandrīz neesmu gulējusi.
pietrūka viņa apskāvieni, glāsti un skūpsti.
pietrūkst vēl joprojām.
pietrūkst tā, ka sāp.

man netīk cilvēkus iznīcināt uzreiz, bet gam palēnām un konkrēti sagraut viņu ilūzijas un sapņus. paspēlēties ar viņiem. ļaut noticēt ka es iespējams kļūdos, tomēr tajā pašā laikā gatavot pēdējo liktenīgo uzbrukumu, lai izsistu pamatu viņiem zem kājām.

es atbilstu ganrīz visām 'sievietes maitas' pazīmēm.

vēl viena nakts kopā ar viņu un es atkal jūtos atkarīga. viņš zin par mani pārāk daudz un zin kā mani noturēt savā tuvumā, kaut gan es to visu laiku cenšos noliegt.
vai vispār ir iespējams atbrīvoties no šādas fiziskas atkarības?
un vai es maz vēlos atbrīvoties?

es.
es esmu vāja. mūsu ķēdes vājais posms.
es nespēju viņam pateikt nē..
un es nespēju gulēt viņam blakus un izlikties, ka man ir vienalga.
es vainoju sevi pie visa, kas noticis, tomēr apzinos kā tā nemaz nav.

un viņš.
viņš nespēj izlikties, ka viņš ir visu atstājis pagātnē.
viņš iedegas no jebkura mana pieskāriena.
viņš nespēj izlemt kā būtu labāk un pareizāk.

mēs.
mēs esam nepieciešami viens otram.
kad mēs esam kopā, mēs esam viens vesels.
mēs viens par otru zinam pārāk daudz.

 

*un es nenoliegšu, ka es šodien smaržoju pēc viņa, ka uz sava ķermeņa es vēl joprojām jūtu katru viņa pieskārienu. es nenoliegšu, ka man tas viss pietrūkst, jo no šīm retajām reizēm man nav pietiekamības sajūta. bet tomēr manī mājo tā apziņa, ka viņš atgriežas pie manis. pie manis nevis pie kādas citas.

nekad nedzeriet rumu no kafijas tasēm tīrā veidā!!!!

es esmu foršāka, nekā jūs domājiet!!!

tā vietā, lai pieliktu lielu treknu punktu un atteiktos no visa, kas ir bijis, viņš piezvana un pajautā, kad drīkst braukt ciemos, un ar lepnumu paziņo, ka viņš tagad dzīvo pie savas draudzenes.

nekad nebiju domājusi, ka viņš var izrīkoties vēl pretīgāk.

un vēl visam pa virsu vēl joprojām ausīs skan viņa vakardienas teksts - "tu gribēji bērnu. tu dabūji bērnu. tagad pati domā kā tikt ar viņu un visu pārējo galā!"
un ja viņš domā, ka es netikšu, viņš rūgti maldās!

man ir apnicis rakstīt un čīkstēt pašai par sevi. es gribētu izpausties savādāk. palēnām manī sāk rasties vēlēšanās mācīties. tikai nezinu par ko.

atpakaļ darbā būt ir jautri. vismaz kādam tevi vajag un tev vajag kādu. kaut vai formālā ziņā, bet vismaz tu nesēdi dīkstāvē.

un es nezinu kāpēc, bet es vairāk neskumstu. laikam pārsāpēts beidzot būs.

tikai mazliet ilgojos. tik mazliet, ka tas ir viegli pārvarams un roka nestiepjas visu laiku pēc telefona, lai nosūtītu kādu nejēdzīgu, salkanu ziņu.