sapņu pils.

aizvakar es ielpoju viņa smaržu un noliku galvu viņam uz pleca. man tika dots vēl viens mirklis paņemt sev to, kas man šķiet svarīgs. paņemt sev to mirkli, kuru es gribētu paturēt atmiņās uz mūžiem.
manas atmiņas un mūsu mirkļi tagad ir mana maize un ūdens. es dzīvoju paralēlā pasaulē. mana ārējā čaula staigā apkārt smaida un izklaidējas, bet tur iekšā nav vairs nekā. vēl mazliet nepieciešams laiks un dziļi iecirstās brūces sāks dzīt. tad jau arī dzīve palēnām atkal ies uz augšu. bet tāpat es smaidu un smejos.