Tik forša vakardiena, ka neticējās, ka kaut kas var to izbojāt, bet še tev..

*mans vēstures skolotājs šodien man vēsturē nāca klajā ar jautājumu `Vai visas skaistas meitenes Krāslavā smēķē?`, man bija tāds TOTĀLS apstulbums, un tad viņš nolasīja garu lekciju par to, ka mani zobi kļūs dzelteni, mati taukaini, nagi arī dzelteni and so on. Jā. Viņš vairs man nelliks labas atzīmes esejā, es pat nezinu, kā viņš to uzzināja :/
*Mošķi izmeta no kojām par to, ka viņa atradās istabiņā un izmantoja sildītāju.
*Zane dodās prom no kojām.
*Es negribu viena palikt.
*Apstākļi šobrīd te arī kļūs briesmīgi, jo krīzes dēļ siltais ūdens šobrīd būs tikai 4dienās un 5dienā [ IDIOTI, nafig 5dien, ja visi var nomazgāties mājās, un kā viņi vispār iedomājas to, ka 4dien un 5dien siltais ūdens būs 2 h, un te ir ap 400 cilvēku, kuriem jāmazgājas.. ]
*elektrības nebūs no 21.30 līdz 15.30, sanāk, vai nu man vairs galīgi nebūs dzīves, un mana diena sastāvēs no skolas, md pildīšanas, gulēšanas, skolas, md pildīšanas, skolas.. jeb es mācīšos naktīs svecīšu gaismā? [ so romantic. ]

Shit happens.

Kādam nav zināms, kāds nedārgs 1-2 istabu dzīvoklis, ko var izīrēt? [ ss.lv un zip.lv jau ir revidēts.. ]

Vakar visu 6dienas vakaru nostrādāju, taisot referātu, šodien pusi dienas pavadīju ceļā atpakaļ uz Rīgu. Atbraucu uz kojām, man liekas, ka tāda pati kā vienmēr, bet izrādās, ka es esmu tāda, it kā būtu kaut ko salietojusies, nevis es izskatos, bet man cītīgi apgalvo, ka es esmu kaut ko salietojusies. Strange :) es lietoju, bet pat nejūtu kā un ko..

Gribās nezin kāpēc alu, nē, gribās uz PB.

kāds rīt dodās?

Jā, atceros 6dienu, kad paziņoju, ka vairs nekad neslidošu. Nevajadzēja paiet pat ne gadam, mēnesim vai pat vismaz nedēļai, šodien Kūkijas ar Mošķi, Začu un Bērziņu atkal devās uz to pašu Lido slidotavu XD

šodien sapratu, ka tas slidu onkulītis, kad man 6dien jautāja "Vai Jums baltās slidas?", viņš nebija domājis krāsu, Loopiņ, nākamreiz ņem hokeja slidas ar viņām DAUDZ vieglāk slidot :D es nekritu, es kaut kā pat slidoju, pat ja Mošķis turēja, lai gan viena pati es arī varēju, šodien man patika. jā :)) laikam došos kaut kad vēl..

Un kāpēc, kad cilvēkiem ir jautri un viņi smejas, tad citi uzreiz domā, ka cilvēki ir dzēruši vai kaut ko salietojušies? XD Piemēram, pirms Lido aliņiem es NEKO nebiju lietojusi apreibinošu, taču tāpat vislaik mēs ar Mošķi rēcām un ākstījāmies, mums ir tāda aura, laikam mazliet sutlba, taču vismaz tu zini, lai arī, cik sūdīgi būtu, tad atbraucot uz kojām tevi vienmēr sagaidīs maza smieklu deva [ varbūt ne tikai maza. ]

Jā, piemēram es izeju Lido alus pagrabiņā no tualetes, tur ir tādi kā vārtiņi, Mošķis tur viņus vaļā un nezin kāpēc pēkšņi atlaiž [ viņai likās, ka es biju izgājusi jau ] un tie foršie vārtiņi iejauca man pa degunu, tā kā ja tas būs zils, tad es ne ar vienu nekāvos, man vienkārši uzbruka vārtiņi..

Vispār mūsu stulbums ir citēšanas vērts, bet to laikam parasti citiem ir grūti saprast:

"Zivs man šodien uzzīmēs Zani."
"Tās baletslidiņas ir stulbas.."

and yeah, I made a test, I am okey :)

Ja jūs domājat, ka esat neveiksmīgi, tad iesaku atcerēties mani, kura vislaik cerēja, ka koju durvis [ kuras parasti nevaram ciet, bet no kurām ne man, ne Mošķim nav atslēgu.. ] izrādijās ciet, kad es ar lielu somu, laptopu un vēl vienu somu ar paiku šodien šurp atbraucu XD ^^

nu jā, taču diena izvērtās pat ļooti laba, pat ja es stiepu līdzi vislaik savas somas [ labi, Nemris palīdzeja ^^ ], taču pie Ļipas bija šausmīgi forši, gan Aliansa spēlēšana, gan vienkārši runāšanās un ākstīšanās, tiešām tā ļoti forši un pozitīvi ^^^

tagad sēžu gaitenī ar somām un gaidu un ceru, ka kāds ieradīsies un atvers man tās durvis, ja nē, tad koju 2.stāvā ir jauks dīvāniņš, uz kura var mēģināt snaust XD

I am lucky, ko lai saka ^^

Tas tiešām nebija ne tuvu tik briesmīgs Jaunais gads, kā man likās. Pareizi saka tie, kas saka, ka nekas nav cītīgi jāplāno, tas parasti izgāžas, ir vienkārši spontāni jāļaujas tam, kas notiek ^_^

Līdz pusnaktij man nebija ne jausmas, ko es darīšu pēc pusnakts, sēdēju mājās, biju pieēdusies, aizvilkos līdz datoram, sarakstījos ar Ļipu ^___^ [ tik pozitīvi ] un lasīju vecus čatus, ko man nevajadzētu laikam darīt svētkos.

Pusnakts, apsveikumi, iedomāta vēlēšanās, viss kā nākas. 5 min pēc Jaunā gada sastrīdējos ar māti, bet nu mums jau tā mēdz gadīties..

Labi, nolēmu iet ar Ilgu uz centru, uz salūtu. Atnākam uz salūtu, baigi daudz cilvēku, visiem ir kaut kādi plāni, ko darīt pēc salūta, vienīgi kā vienmēr man ar Amy nav nekā. Okei, salūts beidzās, nezinam, ko darīt, kad pēkšņi ieraugām jauku bariņu ar cilvēkiem, kas sauc mums pievienoties ^^
Tā nu beigās sanāca, ka devāmies pie Vikas un Rihards uz mājām turpināt svinēt, patiesībā man sanāca, ka es svinu Jauno gadu tādā pašā kompānijā kā Līgo..

Tas bija forši. Nebija nekāds lielais dzerstiņš, kaut kādi tikai 15 cilvēki, tā draudzīgi pīpējām ūdenspīpi, dzērām šampi [ ak dievs, man viņš sāks riebties. ] un tiešām tā omulīgi un jauki ^^

Patika saruna ar Rihardu, kamēr stāvējām ārā un pīpējām:

-Uzmanīgi, Reksis ir tāds dīvains, var lekt virsū un tā.
-Da nē, mums ar viņu labas attiecības..
-Jā, viņš laikam jūt kuci..

Arī "Nothing else matters" un "Hero" klausīšanās augšistabā, kad tev to spēlē ar akustisko ģitāru un dzied, bija tiešām piemīlīga un jauka ^^ paldies tev.

Nu atnācu mājās 8os, azigāju gulēt, māte nesen pamodināja un es jūtos labi ^_^ neesmu galīgi pohaina un pārdzērusi jēgu, ka sāp galva, bet jūtos tā, it kā vakar būtu tā forši svinējusi ^___^

un vispār visiem krāsainu un atmiņā paliekošu [ cerams, ka ar pozitīvu. ] Jauno gadu ^_^

Neveicas reālajā dzīvē, bet vismaz LS veicas ^__^

man prieks par Nemrionu un Denu, kuri noteikti salīgs un par Konoru un Nīki. jā XD arī par Ilzīti un Tomu ^__^

Vakar ar vecākiem, brāli un viņa sievu skatījāmies kaut kādu krievu raidījumu, kurš burtiski tulkojot saucas `Mana sieva aizgāja pie citas`, respektīvi par sievietēm, kuras vīriešu vietā labāk izvēlas citas sievietes :)

Tur bija tiešām viens jauks sižets par kādu sieviešu pāri, kuras Krievijā uztaisīja mazas kāzas sev [ neoficiālas, bet tomēr. ] un viss bija tik šausmīgi mīļi un jauki, ka atgādināja man pašai kaut ko savas dzīves, es vislaik skatījos un smaidīju, taču ne par to ir šis ieraksts..

Daudz pzoitīvāka likās mana brāļa nostāja, kurš visu komentēja ar "Ak Dievs, piekaut viņas visas vajag. Pakārt un ne tikai.." vai "Stulbās izvirtules, ak dievs, tas ir vienkārši šausmīgi."

Mamma, kura uz visu noskatījās un teica: "Jā, mūsdienās sievietes kļūst ļoti dīvainas.."

Tēvs: "Tas viss nāk no Nīderlandes, pieminiet manu vārdus. Es teicu, ka tā valsts visu Eiropu padarīs tik pretīgu. Ja man būtu kāda pazīstama tāda, tad es vienkārši ar viņu nerunātu vairs nekad."

Nu jā, tagad es vismaz zināšu kā reaģēs mana ģimene, ja mana gala izvēle būs sieviešu kārtas pārstāve. Laikam jau es tikšu izraidīta un neuzskatīta par tās locekli.. :D

Kārtējā reize, kad viņa mani noved līdz asarām, bet pati vien esmu vainīga..

kārtējā diena, kas ir sabojāta, žēl, ka skaitās Ziemassvētki.

Vismaz paldies Amy, kura mani piedzirdīja, paldies arī Jurim, Frenkam un Evijai, kuri palīdzēja, vakarā vismaz nebija tā, ka gribās raudāt.

Nebija, līdz mirklim, kad es atgriezos mājās, iegāju skaipā, sāku atkal par to runāt un atkal es tiku vainota pie visiem pasaules grēkiem, esmu atkal pati vainīga. Jā.

Ir vienkārši sajūta kā kaut kādam emo bērnam, aiziet stūrī paraudāt, pagraizīties un pažēlot pašai sevi..

šit. I hate you.

Forši, ka es speciāli vakar nopirku kredītu, tagad taisījos tā smuki aizsūtīt visiem apsveikumus svētkus un skatos, ka ziņu nevar nosūtīt. Ir tāds `wtf?`, pārbaudu kredītu, palikuši tikai 3 santīmi, jo māte vakar sajaukusi telefonus un zvanīja brālim no manēja, nevis savējā :|

Priecīgus Ziemassvētkus vismaz šeit :*

Ziemassvētki taču ir rīt, respektīvi 25.septembrī, vai tad nē? :)

bet, enīvēj, patīkami saņemt sveicienus svētkos. so sweet, paldies ^_^

šodienas plāns ir vienkāršs:

1)izrotāt eglīti. [ beidzot tētis atveda tādu no meža :)) ]
2)doties ar vecākiem uz baznīcu.
3)iedzert ar vecākiem karstvīnu.
4)naktī negulēt un gaidīt salaveci, ja nu viņš atnāks? ^_^

Es šodien jūtos mazliet laimīga.

Esmu hipomāne. Tas ir jāārstē un kā to var dabūt gatavu?

Tik tizli dzēst vecas PZ un pirms dzēšanas izlasīt un atklāt tādas frāzes kā `Mūžam tava` vai `Vienmēr mīlošā`, vai `Atceries, ka mīlu tevi. vienmēr.`, man to vajadzētu atcerēties arī tagad jeb runa gāja par citu mūžību un `vienmēr` kādreiz beidzas?

Ak Dievs. I am sick and I feel it. Nez vai tā var nojūgties?

Man pat nevajag tik daudz, lai viss ir tā kā kādreiz bija, man vajag vismaz tik daudz, lai mēs runātu. Man vienkārši brutāli vajag un es nezinu, cik ilgi vēl izturēšu.

Dziesma - atbilstošs teksts, atbilstoši manai noskaņai un manas dzīves centrālajam notikumam.

http://www.youtube.com/watch?v=IpphHKNBFGg


( I found you broken on the ground )

Nu ko, brīvlaiks ir sācies. Varu saderēt, ka ūber neinteresants un neizdevies, bet nu viņš ir sācies un man vajadzētu par to priecāties kā jebkuram normālam skolēnam/studentam. Secinu - es neesmu normāla :)

Dēļ Ziemassvētku pasākuma skolā atkal galvā sāk skanēt `Mēs šonakt nozagsim, smilšu enģeļiem spārnus..`, sūdīgi pat nav tas, ka man galvā skan kaut kādas tizlas dziesmiņas, bet gan tas, ka `smilšu eņģeliem`. Es esmu apsēsta, vēl joprojām.

Vismaz ir trīs lieli plusi -

*ledusskapī pārsvarā vienmēr ir kaut kas ēdams šeit;
*es varu ilgi gulēt, turklāt siltumā;
*man ir SAVS dators.

ar to taču pietiks jaukam brīvlaikam mājās :)

tāpat arī paliek jautājums par Jauno gadu. Vai to ir iespējams arī nesvinēt?

P.S. - naktī lasīšu beidzot kaut ko. Pat ja tā ir Krišjāņa dāvinātā grāmatiņa par seksu..

Palika mēnesis līdz gada beigām, gads ir tiešām bijis burvīgs kopumā, interesanti, vai mani sagaida vēl kaut kas labs līdz gada beigām?

Sen neko neesu rakstījusi par savu dzīvi šeit, laikam tāpēc, ka tajā nekas ievērības cienīgs nenotiek, tā vienkārši rit uz priekšu, diena iet aiz dienas, es kaut ko daru, bet es īsti neizprotu savu darbību jēgu. Jēgas laikam nav :)

Nu jau 4 dienas pagājušus, ka guļu viena pati. Labi, es gandrīz vienmēr gulēju viena pati, ja neskaita, ka vienmēr ar lācīti. Tagad viņa man vairs nav. Atņemts, lai uzlabotu manu emocionālo stāvoklī, tāpat kā sudraba gredzens no mana pirksta un rozītes no mana galda, kuras stāvēja zaļā kolas glāzē.

Vakar kojās saņēmu savu pirmo brīdinājumu [ ja saņemu otro, tad mani izmet prom ]. Labi, ja es būtu saņēmusi brīdinājumu par alkahola lietošanu, smēķēšanu istabiņā, mūzikas klausīšanos pēc pusnakts, blandīšanos ārpus istabiņas vai vēl sazin ko tādu, ko es nereti mēdzu izdarīt, tā vietā es saņemu brīdinājumu par nepareizi saklātu gultu.
1dien nāks vēlreiz pārbaude, lai iečekotu, vai istabiņa ir kārtībā un gultas ir saklātas pareizi. Sviests kaut kāds.
Ja mani izmet, kāds mani izmetinās savā suņu būdā pie mājas? :)

Man patīk kā izteicās mans vēstures skolotājs: " Mīlestība ir tikai tad, ja ir atbildība, ja atbildības nav, tad nav arī mīlestības, labakajā gadījumā iekāre."

Braucu 2 nedēļas atpakaļ uz Sauriešiem, pakāsu caurlaidi, gāju pie Uģa atjaunot, viņš šausmīgi dusmojās, bet nu uztaisīja jaunu.

Šodiena. Iekāpju Sauriešu autobusā: "Monta, es laikam pakāsu caurlaidi.."

Bļēēē. :D mani Uģis drāzīs dziļi, jo dziļi visos caurumos. Nu jā. Forši ^^

Cik zināms, tad pasaulē ir visam jāmeklē pozitīvais un šodien, staigājot pa lietu es sapratu daudzas pozitīvas lietas tik negatīvā lietā kā mīļotā cilvēka pamešanā. Tikai konkrēti par mani vai mums [ ja es drīkstu lietot tādu vārdu. ]

*nav vairs jāuztraucas, ka tu uzvedis tizli vai saki kaut ko stulbu;
*nav jāuzklausa, ka tu smirdi pēc cigaretēm;
*nav jāuztraucas un jāmokās ar sirdsapziņas pārmetumiem, ja ir iedzerts viens vai divi, varbūt arī vairāk lieki aliņi;
*nav jādomā par to, ko un ar ko tu dari;
*var laist ar ko vien vēlies;
*nav jādomā par to, kāpēc mīļotais ir sagruzīts, skumjš un tu nevari neko tajā darīt;
*vēl vairāk - tu mistiskā veidā esi pie tā vainīgs;
*nav jāgruzās par to, ka tev nepārtraukti atsaka tikšanos un vairās;
*nav jādomā, kāpēc mīļotais, guļot blakus tev, tevi negrib;
*nav jāmokās ar pārdomām, kāpēc tu tiec ignorēts;
*nav jādomā, ko nepareizi esi izdarījis un kāpēc tas tiek noklusēts, nav jāmin un jāzīlē, ko tu dari nepareizi.

Protams arī jāpasaka paldies arī par visu skaisto, skaistāko, kas manā dzīvē ir bijis. Paldies par skaistajām dienām, vakariem, arī naktīm, ko mēdzām pavadīt kopā, paldies par skaistajiem mirkļiem un burvīgajām emocijām, ko raisīji, paldies par smaidiem, laimes asarām, arī skumju asarām, paldies, ka parādīji kā ir mīlēt, dzīvot un justies laimīgam, paldies par atmiņām. Tās es glabāšu dziļi ieslēgtas savā sirdī, tāpat kā savu mīlestību pret tevi. Paldies :)

bet beigas ir sākums kaut kam jaunam un es ticu, ka pasaulē ir cilvēks, kurš man dos gandrīz tikpat daudz, cik tu un vēl ļaus neuztraukties par ausgtāk minēto.

Viss beidzās kaut kā uz negatīvas nots, ar asarām, naidu un vēlmi iesist, bet tas nav pareizi, jo skaistajam arī bija jābeidzas skaisti..

Man bija silti. Tiešān silti, pat ja ārā lija, pūta uaksts vējš un mani pirkstu gali bija auksti, man tāpat bija silti, gan pašai, gan tā... nu iekšēji, lai gan to ir grūti aprakstīt, bet bija silti.

Tāpat es arī atguvu dzīvespreiku, to mazo, silto laimīti un apjēgu, ka dzīve turpinās un mani tajā gaida daudz kas skaists un pozitīvs, kaut vai tu..

Tiešām bija un ir ļoti liels pozitīvu emociju lādiņš.

Kakao, skatīšanās acīs, tavs teikums, kurš mani samulsināja, parks, pīles, klēpī sēdēšana, skūpsti [ ja to būtu vairāk, tad es tiešām vairs nenoturētos, tāpat bija grūti noturēties. ], sarunas, smiekli, burbuļu plēšanas spēle un tās emocijas un stilums, ko dāvāji ir vienkārši neatsverams ^_^

Tā forši. Gribās vēl, cerams, ka dabūšu...

Vnk gribās neko vairāk kā siltumu, mazliet mīļuma un uzmanības. Neko vairāk.