Varbūt rīt.

zb man tas `rīt` un vēl vairāk `varbūt`, bet nu ko lai dara. It's life.

atleik tikai gaidīt to rītdienu, kas varbūt pienāks.

Ja mācīties negribās, tad vienmēr skolā var arī atrast kaut ko par ko uzjautrināties, bet šoreiz man pat nevajadzēja meklēt..

Sākās viss fizikas stundā, kad Rihards ar nopietnu sejas izteiksmi pienāca klāt un prasīja, vai var man uzdot vienu jautājumu, uz kuru viņš gribētu dzirdēt godīgu atbildi un viņš mani nenosodīs. Lieki piebilst, ka es jau zināju, ko viņš taisās prasīt un tas viņa satraukums jau uzjautrināja.
Labi, drukāšu visus mūsu GUDRĀ dialoga fragmentiņus, šodien ar viņu visu dienu runājos and so on, bija jautri. x]

-nu kas par jautājumu?
-Ilzēē, ēēē, tev patīk puiši?
-nu jā.
-*nopūta* bet ak dievs, es jūs redzēju. Jūs gājāt aiz rociņām, tā nevar, Ilze jūs nepareizi sapratīs.
-*rēc*
-Tev patīk Kaspars?
-Kādā ziņā?
-paga, tev patīk puiši kā cilvēki vai kā iekāres objekti?
-gan tā, gan tā.
-fui, es domāju, ka tu esi lezbiete, jo kad es gāju aiz muguras, tad tevi neatpazinu un padomāju `cik jauks lezbiešu pāris`, kad atpazinu, tad biju šokā, bet labi, ka tas ir pārpratums.
-*rēc*
-nu bet nedari vairs tā, labi?
-es tev neesmu teikusi, ka man meitenes nepatīk. arī kā iekāres objekts.
-KO? ES PAREIZI SAPRATU.
-nūūū, ko tu saprati?
-tu esi biseksuāla?
-dooh.
-tas ir iespējams? Man likās, ka tā ir tikai filmās. AK DIEVS, var es pastāstīšu draugiem, ka pazīstu biseksuālu meiteni, ak dievs, ak dievs, nopietni? Tiešām? Tā ir īstenība? Tā nav filma.
-LĀĀBI.

----

-a ko jūs darāt?
-kādā ziņā?
-nūūū, tādā ziņā.
-ēm?
-cik tālu jūs ejat?
-kas tev ir tālu un kas tev ir tuvu?
-nu, jūs izmantojat tādus gumijas sūdus, ko bāzt vai nē?

----

-a man vienmēr likās, ka meitenes laiž ar citām meitenēm, jo nevar dabūt čaļus, bet tu jau vari, piemēram, Sintija nevar, tāpēc viņa laiž ar meitenēm, bet tu neizskaties pēc tādas, kura nevar. tad kāpēc?
-diez cik gudrs tu neesi.
-nu palīdzi man saprast, Ilzēēē...

----

-a tev arī patīk tādas garkājainas meitenes ar īsiem svārciņiem, kurām gribās iegrābties kaut kur?
-nē.
-kā nē?
-nu nepatīk.
-nē, nē, nē, es taču redzu, ka tev patīk.
-nu nepatīk.
-nevar būt, jā, jā, jā, noteikti, ka patīk. kādas tad tev meitenes patīk?
-dažādas, bet ne garkājainas ar īsiem svārciņiem, kurām gribas kaut kur iegrābties...

----

-oho, Ričij, tev uz telefona ir tavas meitenes piekariņš ar foto? Parādi.
-nēēē. *slēpj telefonu*
-nu bļē, ko tu tielējies?
-ja tu būtu normāla meitene, tad es tev parādītu.
-es esmu normāla, cik nu normāla varu būt.
-bet mana meitene ir skaista, ar labu augumu un tev viņa iepatiksies.
-man dzīvē pietiek meiteņu.
-bet es zinu, ka tu viņā ieķersies...

[ neieķēros, man viņa tiešām nepatika :D nu tā riharda meitene piekariņā, cik nu pēc vienas bildes izspriest varēja. ]


----

-es tikai par trim tūkstošiem Latvijas naudas nosūktos ar džeku, bet meitenēm tas ir savādāk. TĀ FORŠI. ne tā kā džekiem.

----

Saruna ar Kasparu [ Rihards jau noslēpumus neglabā ]

-eu, tas portugālis mūsu skolā ir stilīgākais džeks, jo nu kas viņu var pārspēt, viņš nēsā to lāčadu un vispār ir forš, bet tu esi stilīgākā meitene skolā, jo kas gan var pārspēt BISEKSUĀLI.
-*rēc* ej tu nost.

[ diemžēl Kaspara piebildīti dzirdēja Krišjānis, kurš tagad pie katras izdevības man spalgā balstiņā atkārto `bet, Ilzīt, tu esi stilīgāka meitene skolā, tā Kaspariņš teica` x] ]

----

-brauksi ar mani uz Jamaiku pīpēt zāli, tur ir daudz meiteņu?
-jūs nesākat aizmirst, ka man puiši arī patīk?
-bet es jutīšos slikti, ja aizbraukšu ar tevi uz Jamaiku, lai rādītu tev tur puišus, es tev rādīšu meitenes.
-bet ja es gribēšu puisi?
-bet tu jau AR MANI brauc.



nu jā, tie dialogi vairs nav tādi un to vienkārši vajag dzirdēt :D kā mūsdienu cilvēki, kuri visu savu dzīvi pavadījuši rīgā var brīnīties par to, ka pastāv biseksuāļa ne tikai filmās un sajūsmināties par to, Tagad es viņiem esmu dieva vietā, man patīk, ja neskaita viņu pastulbos izteikumus, tad tas ir tiešām jautri :D

Klausījos Dzelzs Vilku, sapratu, ka tā es laikam mīlu.


( Dzels Vilks - Tā es mīlu )

Man joprojām ir atslēga no tavas sirds, joprojām karājas man kaklā, ja kas, bet kāpēc tā vairs neder? Tu nomainīji slēdzeni?

Vienkārši neticiet cilvēkiem. Viņi vienmēr melo. It īpaši tiem tuvākajiem, tie melo vēl vairāk, pat vairāk nekā tie, kurus sliktāk pazīstamas, jo viņiem vienkārši nav jēgas melot. Neticiet. It īpaši tad, kad viņi saka kaut ko labu vai to, ko jūs gribat jau sen dzirdēt, viņi vienkārši ir atkoduši, ko gribat dzirdēt un saka, lai jums būtu labi. Neticiet, tiešām labāk nevajag.

Neticiet arī paši sev, kad jums ienāk prātā domas "Viss būs labi. Pasaule ir liela, gan jau ka kaut kur ir kāds princis vai princese, vai kāds kurš mani mīlēs tādu kāda esmu, cienīs, nemelos, gan jau es būšu laimīga un viss būs labi." Neticiet tam tiešām, jo neviens jūs nemīlēs, ja nu vienīgi jūs paši sevi, bet ja nemīlat paši sevi, tad pavisam švaki ir. Man ir švaki.

Viss būs labi [ jā, es daudz meloju sev. ]. Paldies jāsaka Nemrim, Mošķim, Ditai, kursa biedriem, arī pirmajā vakarā Annijai, ka vienkārši šobrīd esat ar mani kaut nedaudz, jo man tiešām vajag sabiedrību, lai nenojūgtos galīgi un jūs to dāvājat. :)

Hehh, jāatcerās Ditu, kura centās citēt Remarku "Tas, ka viss beidzās nelaimīgi, nozīmē, ka pirms tam ir bijusi laime, ja viss beigtos laimīgi, tad gan būtu sūdīgi, jo tas nozīmētu, ka jums viss ir bijis nelaimīgs." Laikam jāpiekrīt, bet man nepatīk izmantot vārdu "beidzies".

Man tagad ir tukši un brīvi jebkuras dienas vakari, kurus es labprāt nepavadītu viena kojās, kur es jūdzos nost. Ja kāds grib palīdzēt Cepumam nenojūgties ar savas kompānijas palīdzību, tad dodiet ziņu.

un joprojām, laikam arī vienmēr - ETM.

Kāpēc cilvēki uzskata, ka labāk nekad neko nepaskaidrot, pat neatstāt ne māzākos pavedienus par to kāpēc pēkšņi apvainojas un izdara visu iespējamo, lai viņi [ apvainotie ] būtu apvainotājam neaizsniedzami?

Es gribu uz jūru. Jā.

Dzīve kaut kā tagad rit tā nekā, lai gan es nesūdzos, jo vakari kojās ar Mošķi vnk nevar iznākt bez rēkšanas, taču viss pārējais ir tāds nekāds.

Dīvaini, ka tad kad es biju mājās, nu tajā vietā, ko es dēvēju par mājām, tad biju ļoti tālu no tevis, tagad esmu daudz tuvāk, bet ilgojos vairāk. Patiesībā es saprotu, ka cilvēkiem ir grūti tāpat, ka cilvēkiem ir daudz problēmu, bet man ir grūti bez tiem cilvēkiem, ar visām viņu problēmām.

Es vispār nezinu kāpēc šis ieraksts top. Laikam jau tāpēc, ka mana vienīgā problēma ir tas, ka man kaut kas trūkst. Laikam jau tevis, Of..

btw, viens jautājums [ savādāk jau mūsdienās uzdot nevar, ja tev, cilvēk, vnk nav kredīta vairs ] - ko tu gribi, un vai saskati tajā visā vairāk lietu, kas tevi kretinē kā tu pati saki or patīk!?

Pat ja diena sākās galīgi nelabi, pat ja man matemātikas skolotāja sapisa visu garīgo skolā un pēcpusdiena ar nebija tāda kā biju plānojusi, pat tad šī ir viena no manām labākajām dienām mūžā..

Pirmkārt un galvenokārt, beidzot, beidzot es satiku savu mīļumu, kurš atgriezies no Rumānijas un ir mazliet laimīgs, kas tik sasodīti priecē :)) es mīlu tevi. jā. Tīīk pozitīvi, cerams, ka izdevās uzlabot tavu neizdevušos dzimšanas dienu un rīt ir jau pusotrs gads, un vispār jā. Vienkārši ir grūti aprakstīt sajūtas vārdos, laikam arī nevajag..

Ne vieglāk ir aprakstīt vārdos to, ko es šovakar piedzīvoju Melnajā piektdienā. Jā, varbūt Santai ir taisnība, ka koncerts ir mauku salidojums, bet tomēr tas ir tikai piliens tajā lielajā emociju jūrā. Es nebaidos teikt, ka tas ir labākais koncerts, kurā es esmu bijusi. To pat nevar nosaukt par koncertu, tā ir 2,5 h ekstāzes, dzīvas narkotikas.
Viņa bija burvīga, viņa IR burvīga un tās dejotājas/aktrises/maukas uz skatuves/izklaidētājas vai kas pie velna viņas bija, bija vienkārši ideālas un atbilstošas. Nekad, nekad neesmu baudījusi kaut ko TĀDU. Tēja, kas izrādās vīns un līst uz mums, mesti cepumi gaisā, piedauzīgie šovi, tekstiņi, divdomības un galvenais mūzika, it īpaši vijole..
Arēnā tas koncerts nebūtu nekas, toties Melnajā piektdienā, kad viņa ir 5 metrus no tevis, kad viņas piedejotāja dala visiem bučiņas, kad viņa skatās uz tevi un kaut ko saka, kad apkārt nav daudz cilvēku [ nu ir daudz, bet salīdzinoši ar lielajiem koncertiem, tad nav. ]. Visam piedevām burvīgā atmosfēra un kompānija, pat ja Nemrim spieda korsete un bija bail, ka viņas dibenu var redzēt.. :)) nē, tas nav aprakstāms, tas vienkārši ir jājūt. Ne par ko nebūtu atteikusies no šī pasākuma..

Tagad, sēžot pie Nemras, kamēr viņa kaut ko darās tualetē un es esmu tikusi pie PC, es jūtos mazliet laimīga, laikam jau tiešām laimīga :) neskatoties uz to, ka mana balss ir izkliegta, man rīt jāskaita dzejolis kaut kādā tizlā daiļlasītāju konkursā un vispār gaidāma smaga skolas diena..

šodien es pasauli mīlu :)

Dīvaini, kad tu, cilvēks būdams, nejuties nevienam vajadzīgs un dzīvo normāli, tad kādam tevi ievajagās, tu aprodi ar domu, ka tevi kādam vajag, esi laimīgs savā ziņā par to, bet tad kad tevi vairs nevajag, tad tu nevari vairs dzīvot tā normāli kā sākumā, tagad gribās, lai kādam vajag, gribās nejusties kā mantiņai, kura kļuvusi neinteresanta un nevajadzīga..

Taads konkreets un liels tukshums. Patiesiibaa manas smadzenes veel nav to sagremojushas, es pagaidaam arii nee. TAS NAV IESPEEJAMS. Pusotrs gads, es neticu , ka viss ir tik ljoti.. Vai tieshaam tas viss bija taapat viss ko tu teici? Kaa man to saprat? Tu noteikti teiktu, lai es saprotu kaa gribu, taapat kaa vakar. Ak dievs, kaa tas kretinee, ak dievs, cik daudz es atdotu, lai to dzirdeetu atkal. Tu saki ka es tevi nesaprotu, bet es nesaprotu vienu lietu, tas nenoziimee, ka es nesaprotu tevi jeb tu vienkaarshi centies atrast iemeslu? Bet tad rodas jautaajums -kaapeec? Kaapeec, kad nedeelju attpakalj es tev jautaaju, vi tu taisies aiziet, tad tu teici, ka nekad, kaapeec veel aizvakar, tu man jautaaji par dziivoshanu kopaa? Un es neticu, ka cilveeks, kursh miil otru, kursh uzskata, ka otrs bija skaistaakais vinja muzhaa, var taa izdariit. Eniiveej, paldies tev par visu, visu, visu, tu zini, ka es gaidu tevi, bet tu arii zini, ka man var apnikt un es ieshu citu celju.. Bet tgd par prieciigo. DAUDZ, DAUDZ LAIME, NEMRUC :)) Es vobla tevi. Paldies par visu, visu ko dziivee sniedz ^_____^

Briesmīga sajūta, kad tev vienkārši un burtiski nav vietas, kur ilglaicīgi palikt [ es pat nerunāju par mājām. ]. Ir sūdīgi, ka priekšā ir tikai tukšums, bet nav nekā, kas spētu to mazināt. Esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kas atbalsta un saka, ka būs jau labi, lai turos, ka viņi ir ar mani, bet diemžēl man šobrīd nav ne viena, kas man reāli palīdz [ bet par morālu atbalstu pladies :) ]. Tas viss vairo tukšumu vēl vairāk.. Mjā, laikam nožēlojami stāvēt stacijā, drukāt depresīvu klabes ierakstu un nemaz nezināt ko tu darīsi vakarā, nerunājot par rītdienu vai nākamo nedēļu...

Cik žēl, ka cilvēku vārdi `tu man rūpi` vai `es par tevi uztraucos` ir TIKAI vārdi, par ko vakarnakt es lieliski pārliecinājos..

Pēdējā diena šeit...

Hehh, solās otrā vakara puse būt visnotaļ dīvaina, jo mēs, vecā klase, vācamies kopā :) dīvaini, es nepavadīšu pēdējo dienu šeit ar draugiem, bet gan ar saviem klases biedriem, ccerams, ka spēšu noturēties, lai rīt [ kā māte man teica šodien. ] nesmird viss autobuss ^_^

Nu ko. Laikam drīz jādodās tikties ar saviem exklases biedriem un jāparunājas par kaut ko tizlu, fonā jaunākajām hiphop dziesmām skanot :)

Hehē, sen nekas nav rakstīt, jo it kā nav īsti par ko rakstīt. Visas tēmas izsmeltas un dzīvē nav nekas īpaši spilgts un ievērības cienīgs vai vienkārši es pati slinkoju. [ drīzāk jau otrs variants. ] :)

Patiesībā palika 6 dienas līdz es pametu šo pilsētu. Skumju nav, nav žēl, tur būs labāk daudzu iemeslu dēļ. Ja nu vienīgi Ilgas, Sendijas un Antona dēļ ir žēl :)) jo tomēr visi tie feinie vakari uz paneļiem, dažādu sūdu sastrādāšana, bēgšana no dažādiem mentiem bez mazs vai. Pietrūks tā visa. Mjā.
Šodien tik feini bija, kad 8.30 iezvanījās telefons, es miegaina paceļu un Ilga savā optimistiskajā balsī:" Ko tu dari? ā, vēl guli? Nāc pie manis, man gulēt negribas, tu drīz brauc prom, man tevis pietrūks.. " un tik feini bija. mjā ^^ she is cool. really. Un diena pie viņas bija jauka. Ne ar ko it kā īpaša, bet tomēr jauka, tas ir cilvēks, kuru es tiešām, tiešām mīlu.

Hehh, bet nu jā ^^

Man šodien ir tāda pozitīva diena, vakar arī bija, jo ir kāds, kurā eneŗgijas krājumi līst pāri malām un viņš dalās :)) danke, you are so cutee...

un pat ja 2 dienas atpakaļ es biju sagrauta morāli pat ļoti un sāpēja jau arī šausmīgi, es tomēr ticu un ceru, ka mums viss būs labi, jo mums vienkārši nevar būt savādāk :) tas ir vēl viens cilvēks, ko es mīlu ^_^

un liels offtopiks - latviešiem zelts. super ^_____^ par to visiem tagad ir jāiedzer. nu vismaz pa vienam tērvetniekam vai vēl tur kaut kā ^_^

Neskatoties uz dažādām problēmām, strīdiem, to, ka šobrīd kaut kur Gruzijā karo un divi labi mani draugi savā starpā plēšas. Neskatoties ne uz ko, es varu būt laimīga, ja tu pasaki tos trīs vārdus: "Es esmu laimīga."

Ai, banāli, bet tā vienkārši ir ^____^

Ē, jā. Ja tagad pēkšņi nesāks gāzt, tad Cepuma liktenis ir noletms :| Trīs dienas vietā, kur ir tikai ūdens, laiva, ugunskura un telšu vieta un VISS. Trīs dienas vienai pašai ar vecākiem vietā, kur nav nekā. Es laikam pārāk ļoti esmu atkarīga no datora, TV vai vismaz tās civilizācijas, kura ir pilsētā. Pat mūzikas man īsti nebūs :| Pat zona tur ir slikta :| Man tiešām nav ne jausmas, ko es tur darīšu. Paņemšu divas biezākās grāmatas un vislaik lasīšu, vairs darīt tur nav ko. PIL-NĪ-GI.
Shit, ilgošos pēc PC un visiem cilvēkiem nežēlīgi. jā. [ bet nu paliek 2%, ka iespējams sāks līt XD ]

Es nesaprotu ko es daru nepareizi un vai vispār kaut ko tādu daru. Es nesaprotu, ko pie velna tu no manis gribi un vai vispār kaut ko gribi. Es nejūtu savu vainu par šodienas vārdiem, jo piedod, bet tie ir patiesi un tagad nevajag tavu `piedod, ka es es vsp kaut kur braucu`, jo tas pat ir labi, ka tu brauci. Tev bija labi, jautri, kas mani priecē. Es pati sapratu to, kas man laikam jau sen bija jāsaprot un fakts, ka tu tā mierīgi aizgāji nozīmē tikai to, ka tev tas viss šobrīd neko daudz nenozīmē. Jauka atgriezšanās. Neskatoties uz visu - Welcome Home!

Pietrūkst :|

Šodien atgriezās daļa pozitīvā un optimisma. :))

Dīvaini, bet tas nav dēļ lieliskās dienas pavadīšanas divatā ar labāko draugu klusumā pie ezera ^_^ Tas bija skaisti, tas bija jauki, arī jautri. Es tagad esmu sadegusi, jo mēs atgūlāmies drusku pasauļoties un aizmigām :D Bet tas viss tomēr neatgrieza man to pozitīvu..

Vēl dīvaināk, ka pozitīvu man atgrieza darbs, kuru es tik ļoti nemīlu un uz kuru es tik ļoti nevēlējos braukt. :D
Sākās viss ar to, ka Annai ir vārda diena, bet mēs aizmirsām apsveikt, viņa man uzlēja aukstu ūdeni no spaiņa virsū, sākām laisīties, sākām visi laistīties, tad nāca klāt dubļi un jā XD es tiešām neatceros reizi, kad es biju TIK netīra, bet man uz to bija padrāzt, jo vismaz bija jautri ^^ nevajag nemaz tik daudz, lai atgrieztu savu pozitīvo daļu. Mazgāšanās dīķī arī bija feina x] nu jā..

Duša, apģērbs veļas mašīnā, viena mājās. Viss tāpat kā gandrīz vienmēr, tikai tagad ar drusku uzlabotāku omu :) Neskatoties uz nobrāzumiem un tā tālāk.

Bet nu tā visa ir krietni par mazs, lai lai būtu labi.. Šovakar labsajūtu man radīt var tikai viens cilvēks :P

Es pati vienmēr iesāku runāt par tēmu, kas mani dzen kompleksos. Pati visu izprovocēju un vēlāk brīnos kāpēc es vēl dziļāk esmu iedzīta kompleksos. Patiesībās pati sevi iedzenu, bet es zinu, ka parīt atkal uzsākšu un vēlāk atkal, un tā visu laiku cerībā, ka kaut kas mainīsies. Muļķis ir Cepums.