Manī tumst satrakoti zvani,
Un satrakots dēmons plosa mani.
Nepiedos, nepiedos tev mana sirds.

Manī dzeļ melu kvēlā mēle, 
Un krutīs kliedz tavu melu spēle.
Piesargies, piesargies no manas sirds.

No manis gribi tu projām skriet, 
Bet visas durvis es turu ciet, 
Jo par taviem meliem būs jāmaksā,
Un tad tu degsi līdz sadegsi!

Vēl tavu pieri, vēl tavas lūpas liesmaini skūpsti skars.
Lai liesmo mīla lai viņas liesmās sadeg tavs melu gars.
Vēl tavu pieri, vēl tavas lūpas liesmaini skūpsti skars.
Lai liesmo mīla lai viņas liesmās sadeg tavs melu gars.

Ja vēl pēc tam meli tevi melnos, 
Es mīlēšu līdz tu būsi pelnos, 
Piedod man! Piedod man, jo tā es mīlu!

No tevis vien dūmi paliks pāri,
Tad teikšu tev: ''Nu, tu aiziet vari!''
Nepārmet, nepārmet, ka tevi mīlu!

Tu kā miglā, tad klejosi.
Ar mani mūžam vēl dejosi, jā.
Par taviem meliem būs samaksāts, 
Būs atkal labi, tad teikšu tev: ''Nāc!''

Vēl tavu pieri, vēl tavas lūpas liesmaini skūpsti skars.
Lai liesmo mīla lai viņas liesmās sadeg tavs melu gars.
Vēl tavu pieri, vēl tavas lūpas liesmaini skūpsti skars.


Lai liesmo mīla lai viņas liesmās sadeg tavs melu gars.