Es nekad neticēju, ka cilvēkus var iedalīt labos vai ļaunos, taču tagad es zinu, ka es pazīstu cilvēku, kuru var raksturot viens vārds - ļaunums.

Es nekad, nekad vairs nevēlos runāt ar tevi, es vairs negribu, lai man sāp.

Pēdējā laikā ir noticis tiešām daudz kas ^__^

5diena - Garkalne. Tas bija tik nereāli laabi.. BEER. Beidzot es dabūju. Tiešām man ļoti patika, it īpaši vakara noslēgums... bija patīkama apziņa nākamajā rītā pamosties un saprast, ka tas viss ir noticis pa īstam, tās nebija alkahola radīta halucinācijas. Murr..

6diena - atzīšanās [ neskatoties uz to, ka vēlāk tiku piekauta, tas tomēr bija jauki. ]

7diena - atklāsme, ka pasaule ir tiešām maza un fans. jāā ^_^

Vakardiena - WOOD. Ir tiešām forši, ka lakatiņi bija līdzi, un nebija apsieti ap kaklu, jo nu jāā... (mm) I like it.

Šodiena - Weird diena. Sākot ar to, ka sešos no rīta tiku pamodināta un vairs nespēju aizmigt, turpinot ar īsziņu un tikšanos, kas bija dīvaina, taču nu man bija jautri. Jā ^_^ Un prieks šodien bija arī satikt Nemri ^^ nu jāā, jauka diena, līdz pienāca vakars ar jaunām vēsmām..

Man pārāk daudz, kas tik dzīvē atņemts un pārāk maz dots, un tādēļ mirklī, kad beidzot dzīve man ir devusi to, ko es tik loti gribēju un gaidīju, tad tagad man ir ļooti bail to pazaudēt..

Es jau teicu, ka esmu laimīga savā tagadējā dzīvē? ^_^ hmm. laikam. Bet tā nav bieža parādība, tāpēc es izbaudu to, kas man tagad ir uz pilnu klapi..
manas dzīves zebras baltais posms. Ļooti balts. (mm)

Skolā gan es esmu mazliet galīgi nogājusi no sliedēm. Pēc 1,5 nedēļas vēstures eksāmens, kuram es pilnīgi esmu negatava, bet nu nekas. Ķīmijas stundas ir pilnīgs fails, es nezinu, kā uzrakstīšu gada kontroldarbu, ja nedaru tur neko XD Literatūrā iz jāizlasa uz 1dienu divas grāmatas, ko es noteikti neizdarīšu, bet nezin kāpēc man tas viss ir mazliet vienalga.. :D

I'll be your dream, I'll be your wish, I'll be your fantasy..

Es vakar biju Stounhedžā. Patiesībā Mežaparkā, bet... arī Stounhedžā. Bija labi ^_^ tiešām. Es varēju beidzot daudz, daudz smieties un apkārtējiem tas pat laikam nelikās dīvaini, es varēju runāt dažādu marasmu un novelt to visu uz "stone", nevis uz sevi. Tāds vienkārši labs relax pēc smagas darba nedēļas :D vajadzēs vēl. Varbūt uzzināšu vēl kaut ko jaunu par sevi, savām kedām, pīpes garšu/smaržu vai nu jā :)

un nakts, ko vienkārši nevar aizmirst. Es varētu tagad skaļi jūsmot un priecāties, bet gribās to paturēt sev, tikai sev. Ir kaut kas tāds, kas pieder tikai man, patiesībā mums. Kaut kas ļoti skaists, pat vairāk nekā skaists, kaut kas tāds, kas sevī ietver laimi, tāds, ar ko negribās dalīties, un gribās savtīgi paturēt tikai mums abām..

--

5dien es sapratu vienu lietu - mana izvēle bija pareiza. Man bija prieks tevi satikt, jauki pavadīt laiku, taču es nespēju dot tev tik pat daudz, cik tu gribētu man dot. Es ceru, ka tev veiksies.

--

Nemra, Annij - any free days?

Liktenis meedz izspeeleet dazhaadus jokus ar manu dziivi, bet shis ir labaakais no tiem. Nekad dziivee nespeetu tam noticeet, bet tagad pat nespeeju iedomaaties, kaa es vareetu bez taa. Es atkal un beidzot esmu laimiiga. Man ir Spaanija Vecriigaa, patiess smaids, iistas emocijas un izjuutas, bet galvenais - vinja.. P.S. - atvainojos pat garumziimju neesamiibu.

Tas bija vienkārši āāāāāāāāāā ^____^

viens no labākajiem un laimīgākajiem vakariem manā dzīvē.

Es viņu mīlu, tiešām. Viņa ir PER-FEK-TA!

Es nespēšu neko aprakstīt vārdiem, it īpaši to mirkli, kad viņa satvēra manas rokas un smaidot pateica `hey, sweetie!`

:)) man ir fotogrāfija un autogrāfs, tagad jau rāmītī..

manī ir tik daudz enerģijas un prieks, un laimes, ka āāāā. ^____^

Lietas, kas liecina Cepumam, ka sācies ir pavasaris:

*kerzas tiek noliktas maliņā, siltās kedas arī, pilnīga pāreja uz kedu sezonu.
*PB tiek nomainīts uz Andrejsalu.
*tev rodas vēlme nopirkt saulesbrilles, lai gan tu nekad tādas neesi valkājusi.
*ir apziņa, ka laimes aka pie kojām gaida, kad mēs iesvētīsim pavasari.
*tuvojas Lieldienas.
*es jūtu tādu kā izlaušanos no savas ziemas deperesijas.
*man liekas, ka dzīve ir skaista, un man tas bieži neliekas..
*sāku lasīt daudz vēsturisku grāmatu, jo eksāmens tuvojas.

Jā :) Pavasaris (mm)

Es jau otro dienu pavadu spēlējot ēnu spēli, man patīk, es sen nebiju jutusies tik labi, mājīgi un silti. Esmu mazliet laimīga, cerams, ka to nekas neizjauks un es arī Rīgā turpināšu ēnu spēli.. :)

Man ir istabas biedrene, kura uz mani ir apvainojusies/dusmīga/vīlusies, bet nu viņa ar mani nerunā.
Man ir biļete uz Emilie Autumn koncertu :))
Man ir draugs, ar kuru es strīdos par frančīzēm.
Man ir cilvēks, kas beidzot piekrita mani fotogrāfēt, bet es nezinu, ko vilkt.
Man ir daudz, daudz nepamatotu un stulbu cerību.
Man ir nākamā 2diena, kuru es gaidu.
Jā, man ir :)

Man būs labi tikai vai nu ar viņu vai mūžīgi dzērušai, so, ja es gribu, lai man ir labi, tad mana nākotne ir jau zināma :)

Atsāk vajāt bezmiegs. Forši ir aiziet "gulēt" ap pieciem, 2 stundas novārtīties, nevarot aizmigt un izlemt, ka labāk vispār pat nemēģināt.
Stulbais bezmiegs.
Bet naktij bez miega ir savs pluss - vismaz nav murgu :)

Gribēju dabūt tortes gabaliņu, bet tā vietā dabūju visu torti. Tagad tikai jādomā, ko darīt, nolikt maliņā un ēst pa gabaliņiem, lai gan torte var sabojāties vai mēģināt apēst visu uzreiz, lai gan tādā gadījumā var man palikt slikti. [ nē, es nekādā gadījumā nedalīšos ar šo torti. ]

Kultūras vēstures stunda. Saruna sāk ritēt par apsēstībām ar reliģiju and so on, pēkšņi Ieva svarīgā un nopietnā balsī sāk stāstīt savu stāstāmo:

"Tie kristieši taču pavisam traki. Pie mums vienreiz mājās bija mācītājs, es nezinu, ko viņš tur darīja, un tad mēs viņu aicinājām pie galda, tā ir pieņemts un viņš mums pastāstīja TĀDAS lietas. Iedomājaties, tie kristieši 5dienās atturās no alkahola un neēd gaļu, es jums pavisam nopietni saku. Un vēl viņi 7dienās iet uz baznīcu - KATRU 7DIENU, un vienreiz mēnesī izsūdz garu [ ooc: mums nācās izlabot, ka grēkus. ]. Un vēl sanāk, ka luterāņi ir tādi paši kā pagāni, jo mācītājs pastāstīja, ka Senajā Romā daži kristieši negribēja maksāt nodevas baznīcai un tā radās luterānisms, tātad viņi sanāk kā pagāni. Es pavisam nopietni. Tas taču ir galīgi slimi"

Es nezināju, vai man smieties vai tomēr pažēlot nabaga cilvēku, kurš šodien ar savu svarīgo toni un stāstījumu, kuram vajadzēja būt mums visiem kā 8.pasaules brīnumam nedaudz aizbrauca auzās. Es nezināju, ka ir arī tādi cilvēki, kurus mēdz izbrīnīt kaut kas tāds, un kuri nezina, ka luterānisma pamatlicējs ir M.Luters, ko mēs mācījāmies gan 7.klasītē [ labi, varbūt viņa neatceras un papild literatūru, ja vien tas nav Vogue žurnāls, nelasa ], gan vienu mēnesi atpakaļ.

Nu jā XD

Ceļš uz meitenes sirdi - roze.

Bet ja nopietni, tad man ir tikai 4 vārdi, ko es varu par viņu teikt - he is so cute ^_^

I'd do anything to have her to myself,
Just to have her for myself.

Jebko, bet tas jebkas.. viņai ir vienaldzīgs. Es nespēju vairāk. Es esmu lauzusi neskaitāmus savus principus [ lai gan man tie nekad nav bijuši tik dzelžaini kā citiem ], riskējusi ar visu, ko vien bija iespējams riskēt, centusies mainīties un kļūt labāka, bet pat ja es vēlētos mainīties, es to nespētu, vismaz ne tik kardināli kā viņa to gribētu. Gana daudz zemoties un rāpot priekšā bez maz vai uz ceļiem, lai gan laikam mīlestība ir sava veida zemošanās, bet... NĒ, kopš šī brīža es saku nē visam, ko es centos izdarīt un panākt, visām centībām mainīties, izpatikt un panākt to, ko panākt nav iespējams..

Now I don't know what to do,
I don't know what to do
When she makes me sad.

Es izturēšu, es pārcietīšu, es varēšu :)

She is everything to me,
The unrequited dream,
The song that no one sings,
The unattainable.

Un tomēr dažas lietas paliks nemainīgas. Es varu censties turēties no krišanas kārdinājumā, es varu censties likt viņu mierā, es varu censties sev iestāstīt, ka man viņu nevajag, es varu pat pacensties viņu aizmirst, bet es nevaru izmainīt vienu - to, ka viņa tāpat būs mans viss. Diemžēl.

She's a myth that I have to believe in,
All I need to make it real is one more reason.

Viņa bija mans sapnis, mana izdoma un fantāzija, jā, es varu ticēt tam. Sapnis, kuram nav lemts piepildīties, izdomāts tēls, ideāls, kuru gribētos iegūt, bet nekas vairāk, mums taču visiem ir savi ideāli un sapņi? Cerams.

She isn't real.
I can't make her real.

Tādēļ laikam ir jāpievēršas tam, kas ir īsts un sasniedzams.

Good luck, Cepum. I try to start new life, a little bit..

Love is BULLSHIT. I hate it.

Vakardiena. Interesanta diena, sākot no mēteļa iegādes, beidzot ar to, ka es šorīt pamostos un saprotu, ka esmu pilnīgi visa apzīmēta ar kaut ko skaistu un sarkanu [ šoreiz vārds skaists pat nav sarkastisks ], tā ir, kad vakara gaitas rezultātā sanāk palikt kaut kādās mistiskās kojās, bet bija jautri, jā..

Un atkal redzēšanās un zvans, it makes me happy :) man laikam daudz nevajag laimei, bet tajā pašā laikā tas iespējams, ka ir daudz..

un es zinu, ka mati ir tikai mati, un tie ataugs un viss būs okei, bet es apzinos, ka amn ar tādiem, kādi tie tagad ir, laiciņš būs jādzīvo. Mjā :D

Viņš ir gandrīz perfekts, gandrīz mans sapņu puisi, bet problēma tāda, ka man laikam nevajag manu sapņu puisi. [ meiteni. ]

Diena kā diena, biju šodien maziet stulbāka, dīvaināka and so on, bet nu kopumā jauka un normāla diena..

PB pašās beigās es sāku saprast vienu lietu - man nekas nesanāk, jo joprojām manī dzīvo viņa..

aizgāju prom, salīdzinoši agri, garastāvoklis tāds pasūdīgs, pat ja Nemris un Viva vienmēr liek smaidīt..

braucu autobusā, ieslēdzu atslodzei Latviešu Radio, lai ir kaut kas mierīgs un latvisks, sāk skanēt Detlefa - sen tu lūdz, ko vairāk cepumam vajag, lai sāktu raudāt? Pie kājas, ka man pretī sēž izskatīgs metālists, ka autobuss ir pārpildīts ar cilvēkiem, es vnk klausos to dziesmu [ roka necēlās izslēgt. ] un birdinu asaras. Labi, ja viss tā arī būtu beidzies, bet viņiem vēl kā nākamos ir jāuzliek Dzelzs Vilku, es ļoti esmu vairījusies no `mūsu` playlista dziesmām un te viņas vienkārši uzrodas radio..

garīgais dirsā jau tāpat, ienāku istabiņā, uz datora mētājas kaut kāda lapiņa [ ja ņem vērā, ka tā lapiņa ir ORIFLAME blociņa lapiņa... ], citēšu precīzi, ar visām viņu komatu kļūdām un visu pārējo:

Sveika:)

Mēs vienmēr kad nākam nevaram Tevi šeit sastapt. Gribējām pateikt, ka esam Tavas jaunās istabiņas biedrenes, BET

1.)Negrasāmies dzīvot tādā bardakā
2.)Savāc visu, un saved kārtībā, lai mums būtu kur likt mantas.

Būtu labi, ja Tu to izdarītu līdz 4dienai.

Uz drīzu tikšanos :)
Marta, Evija!

----

Ja jau negrasās dzīvot tādā bardakā, tad NEDZĪVOJIET, lūdzu!!! Ir sajūta, it kā kāds būtu ielauzies manā pasaulītē un visu cenšas sabradāt, diktēdams savus noteikumus..

Pastāstu mātei, šī, tā vietā, lai atbalstītu vismaz morāli, paziņo man, ka es pati esmu vainīga, droši vien dzīvoju mēslos un ka viņa ir manu jauno istabas biedreņu pusē..

yeah. Ja pat miesīgā māte neatbalsta, tad ko vispār vēl var gaidīt?

Man tas viss nezin kāpēc liekas uzjautrinoši, pat ja kādam ir smagi and sāp..

es jau nedaru neko tādu, ko varētu nosodīt vai par ko vajadzētu kaunēties, I just wanna live, un daru to kā es to gribu ^_^

so, ne jau es esmu vainīga pie citu neuzticības, bet tas, kas ir neuzticīgs.