11:12 amdienas mazās piezīmes (jau tagad)- vakar un šodien ilgi reflektēju par trulām sāpēm, ko jūtu kaut kur mutē. pēc ilgākas izpētes izrādās, ka man aug zobs. izrādās, ka tā zobu augšana nav kaut kas tāds, kas beidzas in your early 20s, bet turpinās vēl vēlāk. nav brīnums, ka bērni visu laiku kliedz, kad viņiem aug zobi, šis ir tiešām neforši. - vakar vēl gribēju nopirkt fitnesa aproci, lai mērītu pulsu un skaitītu kalorijas, soļus un vēl nez ko. biju šokā par cenām, kas vidēji ir ap 300-400 EUR, pāris modeļiem jau krietni pie 700 EUR, atradu vienu pavisam vienkāršu modeli, kurš neizliekas, ka varētu būt mans privātais asistents un varētu sakārtot visu manu dzīvi, bet vienkārši tikai skaitītu soļus un kalorijas, bet pēdējā brīdī sapratu, ka man to tomēr nevajag. ar to kaloriju skaitīšanu it sevišķi traki, vienā brīdī tu vairs nedomā par lietām pēc būtības, bet tikai to kaloriju izteiksmē, un tā jau vairs nav nekāda dzīve, vai ne. beigās vēl sāku lasīt vienu rakstu par to, kā šīs viedierīces vāc personīgus datus par cilvēkiem vispersonīgākajā izteiksmē, un tur jau nav vairs nekādas garantijas, ka šos datus, kas tiek vākti kopā, kādam nevarētu nopārdot. piemēram, apdrošināšanas kompānijām. sapratu, ka labāk nevajag. reizēm tomēr neziņā ir miers un spēks. |