02:36 pmdraugi, man ir episka ideja laikrakstam, kādu jau sen ļoti vajag: žurnāls intelektuālai sievietei, resp., tāds Rīgas laika un Shape apvienojums, kurā būtu raksti par, teiksim, utopisko pilsētu attēlojumu literatūrā un par, piemēram, kā nomest svaru sevis dēļ, nevis masu mediju uzstādīto skaistuma standartu dēļ. pārdomas par to, kā izskatīties un justies labi, nejūtoties vain un mindless.pirms pāris dienām mums bija lieliska lekcija par autortiesībām un darba tiesībām, kurā mums mācīja, ka idejas ir neiespējami patentēt un ka ir divi varianti, kā panākt to, lai tavas idejas neviens nenozog - vai nu nevienam nesaki, vai arī saki visiem visiem visiem, lai visiem visiem visiem šī ideja uz mūžiem paliek saistīta ar tevi. kā noprotams, man ir grūti nestāstīt lietas citiem, tāpēc es turpinu vārīties par visiem saviem plāniem. |
running to stand still
December 3rd, 2014
08:20 pmviens no iemesliem, kāpēc man ļoti, ļoti, ļoti ikdienā pietrūkst mat., ir tas, kā mēs spējām strīdēties. mēs esam strīdos viens otru lamājuši, esmu noteikti plēsusi traukus un krūzes, mēs esam viens otru bloķējuši sociālajos tīklos un kur tik vēl ne, bet tas nekad nebija, nezinu, necienīgi. ir tik ļoti viegli strīdēties, otru pazemojot, kas, manuprāt, diemžēl ir biežākais strīdu formāts, bet, strīdoties ar mat., es nekad nejutos tā, ka mēs viens otru necienām vai mēģinām pazemot, diskreditēt vai kādā citā veidā emocionāli aizskart. principā mums vispār strīdos nebija emociju, bija tikai emocionālas izpausmes, kas pauda abpusēju frustrāciju par otra atteikšanos redzēt jēgu mūsu spriedumos. nu jā, un pēc mūsu episkajiem strīdiem, kas nereti ievilkās vairāku dienu garumā, mēs abi jutāmies ļoti labi un kaut kādā veidā attīrīti, jo ir tik svarīgi, ka ir, kur nogrūst savu drāmu. savukārt pēdējā laika nopietnie konflikti ar citiem cilvēkiem ir bijuši tādi, pēc kuriem jūties tā normāli noliets ar dubļiem, nekādas jēgas un nekādas vēlmes pat izlīgt.ļoti pietrūkst iespējas vienkārši un dramatiski izstrīdēties par personiskiem jautājumiem, bet ne personīgā līmenī. nepārkāpjot to robežu starp cieņu un ne-cieņu pret otru. |
Powered by Sviesta Ciba