running to stand still

- pirms pāris dienām piedzīvojām diezgan masīvu gļuku, kas bija saistīts ar interneta tehnoloģijām un sliktu komunikāciju. sēžu lekcijā, atnāk epasts no kolēģes, man planšetē ir trīs epasti - privātais, darba privātais un darba vispārējais, un visbiežāk epasti nāk uz darba privāto, tāpēc automātiski pieņemu, ka viss, ko saņemu, ir uz to epastu, jo aizmirstu nočekot, kur tieši kas ir ienācies. tātad kolēģe atsūta epastu ar ļoti gļukainu tekstu un pašas piezīmēm, es viņai atbildu, ka wtf, tu gribi, lai es tagad arī ar tevi tieku galā, viņa pēc pusminūtes atsūta ''a kas atbild?'', es atbildu, ka lol, tava otrā pusīte, un tikai tad piefiksēju, ka tas ir darba vispārējais epasts, tāpēc nav ko cepties. kolēģe savukārt tikmēr jau pierakstās pie ārsta, jo viņai likās, ka sūta epastus pati sev, nevis kādam citam, kur nu vēl man. vienvārdsakot, katrai savā galā vājprātīgs gļuks un masīvi smiekli, jo saprotam, ka mazliet jūdzamies.

- visu šo laiku, kopš šeit strādāju, mums pie durvīm stāv tāda liela A1 lapa ar uzdevumiem, prioritātēm un citām lietām. tur mums ir trīs prioritātes uzrakstītas, un kā trešā ir starptautiskais vārds. diemžēl acīmredzot tad, kad šo rakstīju, man bija diezgan jautrs noskaņojums, esmu uzrakstījusi ''starpautisks'' vārds. pagājis vairāk kā pusgads, pie mums ir bijuši visādi viesi un ciemiņi, un tikai tagad piefiksējām, ka iespringstam par starpautiskumu, nevis starptautiskumu. 

- savukārt Arnyyy mēdz klausīties black metal uz austiņām darba laikā, un kad viņš to klausās, viņš savelk lūpas tūtiņā un taisa normālu duck face. 

tā nu te iet, sīrupiņ, viss kārtībā.