03:49 pmun tad ir tā, ka, interesējoties par iespējamo braucienu uz libānu, izgūglēju krustu šķērsu internetus, izlasīju, ka ĀM stingri iesaka uz turieni nedoties un ka vispār ir jocīgi, un tad es skatos filmas, kuras man iedeva kā labākos un eksperimentālākos darbus no pašreizējās Libānas kino industrijas, un es skatos, un tur tā realitāte, tā pasaule ir tik ļoti citādāka un atšķirīga no ĀM versijas. piemēram, ļoti intīms stāsts par sievieti, kura ar vīra ziņu iesaistījās dažādos ārlaulības sakaros, lai sāktu kaut ko just, un tā filma tāda riktīga skaista un personīga. un tās citas filmas arī tādas ļoti dziļas, personīgas un skaistas. it kā nekas īpašs, tās dzīves tur liekas tik saprotamas un tuvas, un var jau būt, ka tā saistība starp politisko situāciju un mākslas kvalitāti ir diezgan liela.jeb, kā teica Orsons Velss filmā the third man, Don't be so gloomy. After all it's not that awful. You know what the fellow said - in Italy, for thirty years under the Borgias, they had warfare, terror, murder and bloodshed, but they produced Michelangelo, Leonardo da Vinci and the Renaissance. In Switzerland, they had brotherly love, they had five hundred years of democracy and peace - and what did that produce? The cuckoo clock. So long Holly. in other news un meanwhile in Latvia, man ir jau atkal ienākušies pie 30 epastiem, uz kuriem nevīžoju atbildēt, jo katra atbilde ir aptuveni 10 min. |
running to stand still
July 24th, 2014
06:23 pmlabdien, šeit rubrika mana dzīve ar Līvu.savā nodabā katra strādājam savās istabās, tad vienā brīdī izdomājam, ka vajag pauzi, tāpēc uzliku Safety Dance un pēc tam never gonna give you up, paārdījāmies pa istabu, tagad turpināt strādāt. vidusskolā mēdzām sapņot par dzejas vakaru ar nosaukumu Rudens veltes, kur visi apmeklētāji un mēs pašas būtu saģērbušies kā zīļuki, tagad laikam taisīsim drīzāk deju vakarus, kur visiem būs jāapber sevi ar gliteriem un jāvelk kājās platformenes. |
Powered by Sviesta Ciba