running to stand still

July 7th, 2012

12:29 pm

vakar es biju garākajā un karstākajā izlaidumā ever, bet ar līdzpaņemtām baltvīna pudelītēm viss paliek labāk. vakar es pamēģināju šotu Černobiļa superīgajā bārā Jumis, un vēl pusnaktī dejojām Kongresu nama strūklakā, ar draudziņu dziedājām viņi dejoja vienu vasaru un virpuļojām apkārt, tāda laba nakts. sadalījām lomas mūsu mūziklam, vairāk informācijas sekos vēlāk, tas būs ļoti labs un spēcīgs produkts, kas atklāj un izgaismo mūsdienu Rīgā dzīvojošo jauniešu problēmas.
nesen sāku rakstīt tādu kā sarakstiņu ar lietām viena blociņa beigās, nu, tur visādas lietas un idejas, par kurām man ir bail, ka es aizmirsīšu. pat ne kaut kas īpaši sarežģīts, bet vienkārši tādas lietas, kuras vērts paturēt prātā, lai nepārsteigtos un nesadarītu muļķības. (un man vienkārši ir paranoja, ka es visu aizmirstu/aizmirsīšu) nu jā, un viena no tām lietām ir tas, ka nevajag lieki satraukties un prātot. it sevišķi par to, kāpēc šādas naktis ir iespējamas tikai rīgā, nevis amst., bet es taču pati esmu divi dažādi cilvēki divās dažādās pilsētās.

in other news, ļoti patīkami uzzināt, ka kāja nav lauzta. it kā nav pārsteigums, bet tik un tā patīkami uztaisīt testu un uzzināt, ka kāja nav lauzta. vajadzētu tā darīt biežāk, it sevišķi sūdīgās dienās. vienkārši aizej pie ārsta, lai pārbauda kāju, roku vai krūšukurvi, un uzzini, ka viss kārtībā. diena uzreiz priecīgāka. no otras puses, abas rokas zilumos. viss līdzsvarā, es vienmēr esmu bijusi izcili traumatiska.

01:21 pm

ir tāda mūžīga smeldze pēc pasaules, kuras daļa tu neesi. tāpēc vienmēr zāle ir zaļāka citur, piedzīvojumi liekas spēcīgāki citur, viss ir citur. tāda mūžīgā dzīšanās pēc maldugunīm.

Previous Day - Next Day