running to stand still

October 22nd, 2006

02:59 pm - svētdienas pseidointelektuālisms

Linča filmas ir līdzīgas Vonnegūta grāmatām - noskaties/izlasi un īsti nerubī fišku, a čom djela.

skatījos Linča Straight story un domāju, cik nelinčiska filma. vispār man viņš ārkārtīgi patīk viena iemesla dēļ - šis režisors mazas ikdienas traģēdijas spēj tik ļoti hiperbolizēt, ka tās iegūst dzīves traģēdiju apmērus.

p.s. džīz, es tomēr nemāku izteikties gudri.

09:53 pm - about a girl

es esot maza un harmoniska, šodien viens vīrietis pēc 30 man paziņoja.

bet Rihards pirms pāris nedēļām mani salīdzināja ar biešu salātiņiem.

lasu Deloveja kundzi un beidzot atradu rindu, kas mani, liekas, raksturo vislabāk. Viņa nav vāja, bet viņai ir vajadzīgs atbalsts. tāpat kā mums visiem. piefiksēju vienu interesantu lietu - ka vienmēr turos blakus tiem visstiprākajiem. tiem, kuri tīri fiziski mani var aizsargāt. reizēm gan sanāk nošaut greizi un iebraukt auzās, bet parasti esmu nekļūdīga. respektīvi, pat ar visu šo pseidointelektuālismu es nevaru noslēpt, ka man vienkārši ir vajadzīgs tēviņš.

un vienīgais puisis, par kuru nesen, tīrot zobus, iedomājos, ka mēs itin mierīgi varētu apprecēties, ir prom. un, kad atgriezīsies, viņam noteikti būs kāda svešzemju beibe pielipusi, jo tādi kā viņš pa zemi nemētājas.

ha.

Tags:

11:27 pm - these are just my ghosts passing through

skatoties uz savu spoguļattēlu, gribas to saplēst tūkstošiem gabaliņos, kliedzot ''Cik tu esi neglīta!'', ieslēgties vannasistabā un tik ilgi sisties pret sienām, līdz izlobīsies jauna es, jauna 'viņa', kāda, kura bērnišķi neraudās un negaudos ''es jūs visus ienīstu!'', dauzot ar mazajām, treknajām roķelēm pret durvīm. kāda, kurai pasaule liksies brīnišķa harmonija un kura pati būs mīlestības iemiesojums. kāda, kuru pat varēs mīlēt. un kura pēc lieliem smiekliem nekritīs lielos bezdibeņos.


raudošo mani no vannasistabas ārā varēja izdabūt tikai doma par iziešanu ārā basām kājām. sajust vēl zaļojošo zāli, lietus lāses un dubļus. sajust to, ka zeme vēl ir silta un ka rudens varbūt tomēr ir tikai ilūzija.


*tā ir tikai iekšēja disharmonija. nē, es tomēr neesmu maza un harmoniska. laiks tomēr pierast, ka man pēc lieliem smiekliem vienmēr nāk lieli bezdibeņi.
Powered by Sviesta Ciba